Kad tikko sāku strādāt tenisa kortos bija sākusies āra sezona, tākā īsti nezināju, kādam jābūt pamatam, lai laistu klientus spēlēt bija pateikts jautāt treneriem, jo tie zinot, kas un kā. Tā nu atnāca arī klienti splēlēt uz āra laukumiem, bet dienas pirmajā pusē bija lijis nedaudz, pajautāju trenerei kurš laukums ir atbilstoš un pamats kārtībā šī man pasaka, lai laiž uz pirmā korta, tie spēlētāji nospēlēja viss it kā forši. Nākamajā rītā zvans no priekšniecības, ar jautājumu, kā es varēju palaist uz slikta pamata spēlēt un viss laukums ir jāpārtaisa, lieki piebilst, ka tas ir diezgan dārgs darbs sataisīt tās bedres ko viņi bija spēlējot izveidojuši. Priekšnieks īsti neticēja, ka tā trenere varēja kļūdīties, pirmo dienu bija diezgan nikns , bet tad nomierinājās. Vispār reti sanāk darbā savārīt ziepes, un priekšnieks reti ir dusmīgs, bet kad izdodas kādam savārīt patiešām lielas ziepes tad priekšnieks riktīgi visiem sadod un atkal gadu vai divus dzīvojam mierīgi. Ir vēl gadījies nejauši neierakstīt spēļu grafikā rezervēto laiku, pa kaklu nedabūju, bet pati biju diezgan sabijusies, kad man to paziņoņa.