Labrīt!
Tikko paēdu brokastis, domāju pačekot darba sudinājumus, pēc tam pamācīties un vakarā uz treniņiem.
Dienas vadās tā drūmi, rīts arī iesākās ar asu sms apmaiņu ar draugu, jo pateicu, ka negribu viņu šodien satikt. Nezinu, mums kkā pēdējā laikā viss ļoti šķobās attiecībās. Nezinu, kas pie vainas, zinu, ka mani viņš ir nokaitinājis ar savu mūžgo kritiku, man ir apnikusi tā sajūta, ka nekad nebūšu viņam gana laba...Turklāt trūkst naudiņas man, saprotu, ka arī šajā jomā viņš man nav nekāds balsts, nezinu sajūtas, ka es tāpat peros pa dzīvi viena, likās, ka, esot kopā ar kādu, dzīvei jābūt vieglākai, jo taču tev ir balsts. Man tas balsts ir tāds nekāds, atspiedīšos un sabruks. Nezinu, daudz domāju vai turpinat attiecības. Draugs cenšas, biznes jau nezeļ un nepauks nevienam uzreiz, bet tomēr, es nezinu, vai pie vainas mana pašas attieksme un neapmierinātība ar dzīvi vai vnk zūd jūtas, jo viņš tikai ieracies firmas ietās, atskrien uz stundiņu, papļāpā un prom. Jūtos tā it kā es tāpat būtu viena...nezinu. Nesaprotu sevi.