Pēcvakars

vienmer,visu savu muuzhu skandinaju,ka nekad nepreceshos,ka tas ir lieki un nevajadzigi,utt utt utt... bet,kad satiku savu Lielisko (nu jau ex :( ) , tad saaku ticeet kaazaam kaa savienibai uz muzhigiem laikiem.... kad manejais mani bildinaja,Es vnk nezinaju,kur likties aiz laimes,es jutos tik pacilata,laimiga un galvaa skaneeja lepni vards-sieva.... man tas likaas ljoti maghisks laiks un bridis... ehh... bet nu jaa :)

Nu tad taadaa dzejaa viss ieviits,ka man pat nav ko teikt:D
Un vini dzīvoja ilgi un laimīgi:D

Neko tādu neesmu piedzīvojusi, bet varu teikt SKAISTI, man patika Tavs apraksts :)

Man tajā brīdī šķita,ka tas viss par ātru, gads bija pagājis kopš bijām kopā. Bet gan apprecēsimies :D

buuuuu, es arī tā agrāk domāju, ka nekad neprecēšos un bērnu man nebūs. Laikam jau gadās, ka daudz kas var mainīties, atnākot cilvekam, par kuru viss kādā brīdī pēkšņi ir skaidrs.

Es katru dienu saņemu bildinājumu un nekad dzīvē neesmu redzējusi,ka kāds ir spējīgs mīlēt stiprāk par to kā mans mīļotais mīl mani. (l) Ļoti ceru,ka tāpat būs arī pēc gadiem 10 , 20, 50 un ilgāk..

Monro,bet Jus kopaa esam ljoti ljoti maz? vai Es kaut kaa lidz galam neesmu izseojusi Tavam staastam :)

Es nezinu, vai nu es lasot uzķēru "nepareizo" fīling vai kā, BET man nemaz neliekas, ka autore ir bezgala laimīga. Gaidīts siltums un miers, ka viss notiek kā jānotiek.. - labi, viss notiek kā jānotiek, bet tad Tu tiešām skaidri zini, ka vēlies precēties? Vai vienkārši notiek tā kā "tam jānotiek, pēc scenārija"? Izlasot Tevis rakstīto manī nav pārliecība, ka esi laimīga un zini, ka tas IR īstais ar ko vēlies nodzīvot visu savu atlikušo mūžu.

buuuuu, un ko tas maina? Nejau nedēļu esam kopā :D
Es nedzīvoju pēc tā principa,ka vajag iepazīties, tad pēc 5 gadiem saiet kopā, pēc vēl 5 gadiem sāk kopā dzīvot, vēl pēc 5 gadiem saderinās, pēc 5 gadiem apprecās un vēl pēc 5 gadiem taisa bērnus.
Ja 2 cilvēki satiekās , saiet kopā un ir klikšķis,ka JĀĀĀ,BEIDZOT IR ! Un ir ar lielu vēlmi būt kopā, jūtas dzirksteļo, saderība ir perfekta , tad kāpēc jāgaida n-tie gadi? Mani bildināja, es piekritu, jo es gribu būt tieši ar to cilvēku kopā.

BesS, jau sen esmu pamanījusi īpatnību, ka man šādi izteikties un aprakstīt izjūtas sanāk vieglāk, nekā konkrēti, esmu sapņotājs. Varētu vēl tiem vīriešiem būt tik pat viegli uztvert šādu izteiksmes līdzekli, cik man izteikt. :D Bet viņi caur puķēm reti saprot.

Monro, jā, es arī esmu domājusi par to, vai pati ar sevi spētu sadzīvot tik daudzus gadus. Ļoti ceru, ka ir iespējams cilvēkiem nepazaudēt tajos gados sevi un vienam otru.

Toreiz zināju, ka bildinājums nav aiz kalniem, un tomēr - kad tas pienāca - pārsteigums, laime un vesela virkne skaistu emociju bija garantētas. Šobrīd jau 8 mēnešus esam precēti, gaidām ģimenes pieaugumu un esam pārliecināti, ka esam īstie viens otram:)
Atceros, ka pēc bildinājuma ļoti spēcīgas emocijas sagādāja apziņa - mums būs ģimene, pašiem sava! :)

merinda, esmu, esmu laimīga un zinu. Izteiksmes veids varbūt par to uzreiz neliecina, bet ne viss, kas vienmēr izskatās balts, ir tik balts un melnais nav tik melns, kā viņu reizēm mālē. Par to, ka notiek tā kā jānotiek - tā nav nolemtības sajūta. Tā ir apskaidrība, kas nāk kā balva par iepriekšējām neskaidrībām un šķietamiem dzīves sitieniem, kuriemm jāiziet cauri, lai nonāktu līdz kam tādam.

Tad man ir liels prieks, ka tā
- Apsveicu! :)

kakjene,nu par berniem joprojam skaidru zinu,ka nekad ... jo neticu,ka naks vel viens istais cilveks,kursh mainis manas domas :)

Monro,Es ne taa izteicos :) es pati ar savejo saaku dzivot kopaa pec 2 dienaam :D Es tik cik biju manijusimlikas,ka esat kopaa ritigi maz,tad Vacija,tad bildinajums..nu taa,ka viss menesha laikaa:D :D :D

:)
Es jau kaut kad sen šeit blogā rakstīju mūsu stāstu - esam kopā no bērnudārza laikiem. bižu raustīšana, slepenu zīmīšu rakstīšana, pirmās bučas un skūpsti, pastaigas, pirmās lēnās dejas, pirmā nakts.. Tas viss un vēl vairāk, ko nevar aprakstīt vārdos, mums ir bijis.
Mums nav šaubu par to vai esam viens otram īstie - es nezinu..tas ir liktenis laikam.
Nu jau kopš vidusskolas laikiem esam stabili kopā kā pāris.
Un, šķiet, pēdējā gada laikā arvien vairāk sākām runāt, domāt par kāzām. (es gan protams par to jau sapņoju no tiem pamatskolas laikiem) Ilgi esam kopā, bet arvien skaidrāk nāca apziņa mūsu attiecības "iecelt" citā līmenī - būt par vīru un sievu, dibināt ģimeni:)
Man bija nojausma, bet bija pārsteigums.. novembrī viņš mani blidināja! Emocijas, ko nevar aprakstīt!
Un jāsaka, ja es agrāk domāju, ka gribēsies visiem teikt par kāzām, spiegt no laimes,utt. Tad tagad ir tā, ka pateicām tikai savām ģimenēm.
Jo ir kaut kā tā, ka šis gatavošanās process kāzām ir kaut kas tik intīms, lolojams, sargājams.. sapnis, kas kļūst par īstenību.
aii.. es varu izplūst ppar šo tēmu.
Vēl pagājušo nedēļ mani atkal pārņēma tā sirreālā sajūta.. atradu savu veco, aplīmēto kurpju kasti no skolas laikiem - ar piezīmju grāmatiņām, blociņiem, kurs viss ir rakstīts par viņu. Saņurcītas zīmītes, ko esam viens otram sūtījuši 10 gadus atpakaļ... un šovasar es ar šo pašu cilvēku precos!ahhh:)
Tā neaprakstāmā sajūta.. mīlestība un taureņi vēderā. Abiem!
Mēs esam izauguši līdz ar otru, tāpat arī mūsu attiecības..
Un reizēm es joprojām pieķeru sevi domāt - vai tiešām tā var būt! Vai es precēšu savu mūža lielo mīlestību?! Mēs būsim ģimene! es vairs nebūšu draudzene - es būšu sieva..
ahh!:)

sidze, man milzīgs prieks par Tevi, par jums! Lai viss izdodas, nekad nebeidz glabāt šo sapni sevī un tad tas neizbeigsies. Varu iedomāties Tavas sajūtas, protams, nekad tās neviens neiztēlosies tik labi, kā jūs paši un jums liksies, ka neviens nekad nespēs izjust to, ko izjūtat jūs. Bet tas jau arī jūs vienos! Visas labākās domas no manis un paldies, ka padalījies, bija ļoti patīkami lasīt! :)

Mīļš paldies, kakene5, par jaukiem vārdiem, tiešām:)
Jā, katram savs mīlestības stāts ir īpašs un emociju pilns.
Gājis mums ir visādi, vēl daudz kas priekšā... bet kaut kā sanāk noturēt šīs sajūtas, sapni.. un gluži nemanot viņš saka, ka ir atkal manī iemīlējies un mums vēderā lido taureņi!
Izklausās droši vien ļoti saldi;)
un tā sajūta, kad viņš saka - es Tevi mīlu jau tik sen!:D :)

Patiess prieks par autores tekstu, arī izlasīju kā literāru darbu. Un Sidze, jā, ļoti skaisti, man milzīgs prieks par jums visām! Lai izdodas. Es arī zinu, ka mana laime ir kaut kur, tepat netālu un drīz viss būs tieši tā, kā esmu sapņojusi kopš mazām dienām. :)

Es histēriski neraudāju un nelēkāju, nezvanīju visām savām draudzenēm pēc kārtas un nelielījos..

paga, tá dara arí dzívé, ne tikai filmás??? :D es arí neraudáju, nelékáju... priecájos, protams visu vakaru, nevaréju beigt smaidít. kad jautája-protams piekritu! tuvákajám draudzeném pateicu péc kádas nedéljas laikam, páréjie uzzinája péc 2-3 méneshiem, kad sákám gatavoties kázám un izsútíjám ielúgumus. man tas bija táds músu brídis, nevis - tikko uzvilku gredzenu, nu skrieshu visiem lielíties, apzvanít visus :D