3 klauvejieni pie loga un nave

Pirmo reizi dzirdu šādas lietas, bet es tāpat kā Donāta sapratu, ka kāds tiešām nāk ciemos un klauvē 3 reizes, nevis "nāve" klauvē.
Es arī esmu zaudējusi tuvus cilvēkus, bet ne reizes neesmu novērojusi kādu sakritību pirms tam. Pie tam visas tās nāves bijušas pēkšņas un neparedzamas.
Es arī domāju, ka šādi "simboli" nāk pie tiem, kas tiem tic. Protams, ceru, ka šī nav tā reize tev.

Ticu gan tiem klauvejieniem..Jo mums daudzi stastijusi ir,ka ta notiek..klauve,bet neviena nav..nezinu vai tas 3 reizes,bet klauve tiesam pirms kads nomirts...

Kad es ar maasam tikam avarija, tas bija loti agrs riits..mamma tad bija viena maajs,un dzirdeja loga speciigu sitienu,ta vinja gaja skatities ,kas tur ir,jo domaaja ka mes no balles atbraukusi..bet neviena nebij..
Tad vina iisi pec ta sitiena loga uzzinaja, ka mes avaarija cietam..redz ,ka kaut kas vinju briidinaja..

Tapec domaju,ja tie klauvejieni nenozime naavi,tad briidinajumu tiesam.

Man tagad bailes pa dzīvokli staigāt :D
Vispār es baigi baidos no spokiem un poltergeistiem utt. Saskatoties filmas vispār... brrr.... :(

tāpat kā Donāta sapratu, ka kāds tiešām nāk ciemos un klauvē 3 reizes, nevis "nāve" klauvē

Mani parprata, kad klauve pie durvim 3 reizes negaidu, ka nave naks. :D :D :D Runa ir par notiku sakritibu, kad klauve 3 reizes un tur neviena nav un neilgi pec ta nakas uzzzinat par tuvinieka navi. Nu cik biezi jums klauve pie durvim un neviena nav? Man nekad ta nav bijis, nekad neviens pie durvim pat nav akstijies un pat ja akstitos, tas cilveks nevar gaisa izkupet.

Pievienojos tām kas tic šim.

Neilgi pirms savas nāves (kādas 2 dienas) mamma dzirdēja durvju zvanu, atvēra- nav neviena. Atceros, ka man vēl no rīta jautājusi, vai dzirdēju. Nesadzirdēt nu nekādīgi nevarēju, jo zvans tajā dzīvoklī bija ļoti skaļš.

Elīna
Kas es biju maza, mēs ar draudzenēm klauvējāmies un zvanījāmies pie durvīm un skrējām prom.
Un loģiski, ka atverot durvis tur neviena nav. Kāda tur nāve, ja bērni ākstās.


Ir dzirdēts par brīdinājumiem pirms nāvēm, bet labāk par to nedomāt. Domām ir liels spēks. Jo vairāk tici, jo vairāk piepildās.

Katrs saņem tās zīmes citādākā veidā. Tāpēc, ja tā ir novērots, es ieteiktu tomēr uzmanīties. Piemēram, manai tantei šāda "zīme" ir gaismas iedegšanās, nezinu, kas viņai ir ar elektrību dzīvoklī, bet jau trīs reizes pati no sevis ir iedegusies gaisma tad, kad cilvēks mirst/ir nomiris. Gan ar viņas kaimiņieni, gan draudzeni, gan arī - manu tēti. Šajā pēdējā gadījumā vispār bija tā, ka viņa nezināja, ka tētis ir miris, bet otrā rītā viņa zvanīja pati, lai painteresētos, vai viss ir kārtībā, un nebija pārsteigta, kad pavēstījām nelāgo vēsti, lai arī tēta nāve bija pēkšņa un negaidīta. Izrādās - tajā naktī viņai jau atkal pati no sevis iedegusies gaisma gaitenī - tante dzīvo viena pati.

Un loģiski, ka atverot durvis tur neviena nav. Kāda tur nāve, ja bērni ākstās

Ja berni laizas lapas, tad ja ir klusums apkart var dzirdet 1)strauju elposanu, jo atri skrienot nevar neelpot; 2) solju dunjonja; 3) kaut kada chabesana; 4) duvrju klaudzieni utml.

Es ticu. Ir tādā grāmata "Astrālā pasaule" Č.Lidbiters. Un tur viss tas ir aprakstīts un apskaidrots. Dotajā situācijā ,ja tic grāmatai,tad katram cilvēkam ir savs ēteriskais dubultnieks.(kkas līdzīgs garam)Viens variants ir,ka kāds jau ir nomiris ,un viņa ēna,vai ēteriskais dubultnieks dara ierastas kustības ko darījis dzīves laikā pats to neapzinoties(klauvē pie durvīm)Bet šis gadījums ir rets,jo parasti mirušie nekādas ziņas par sevi nedod un neparādās nevienam,ja vien dzīves laikā nav paspējuši pateikt kko ļoti svarīgu.(piemēram paslēpts testaments) . Tikpat labi,cilvēks vēl var būt dzīvs,bet tas ēteriskais dubultnieks no astrālās pasaules dod to ziņu. Parasti cilvēki nedzird un nejūt neko,bet garīgāk attīstītāki un ar iedzimtām kaut vai niecīgām gaišredzības spējām tādas lietas redz,dzird un jūt. (tos klauvējienus) Trešais variants ir tāds,ka tu par to esi domājusi jau pirms sadzirdēji klauvējienus,gadiem baidījusies no tiem klauvējieniem,jo viņi tev asociējās ar nāvi un savā zem apziņā pati izveidoji to veidolu . Tā ir nedzīva būtne,mākslīgi radīts elementāls,bet astrālā pasaulē TAS eksistē un TAS klauvēja pie durvīm. Tādā gadījumā neviens nemirs.(kas ir vis ticamāk)Jo 90 procenti gadījumu,kad cilvēkiem itkā rādās mirušā cilvēka gars(spoks) u.t.t tas ir tikai tas elementāls,ko paši esam radījuši.
Varbūt neapskaidroju precīzi,bet galveno domu pateicu. Ticēt vai neticēt ,protams,ir katra paša ziņā.

Noskaitiju austrumu lugsanu pret visu launo, jo neko citu tapat iesakt nevaru.

Trešais variants ir tāds,ka tu par to esi domājusi jau pirms sadzirdēji klauvējienus,gadiem baidījusies no tiem klauvējieniem,jo viņi tev asociējās ar nāvi un savā zem apziņā pati izveidoji to veidolu .

Tas izklausas tiesam ticami, jo ja ta labi padoma, tad si ir viena no lietam no ka man dzive visvairak bail, lai gan neesmu par to apzinati domajusi arkartigi sen, kops pedejo reizi atgadijas aprakstitais.

Nezinu vai es gluži tam ticu, bet draudzene agrāk stāstīja, ka viņas mamma ir dzirdējusi klauvējienus pie loga nakts laikā. Pēc tam drīz vien mūžībā aizgājusi draudzenes vecmamma (tas tā esot bijis pirms abu vecmammu nāves).

Nazīc- kā jau vienmer izceļas ar savu stulbumu :D

Arī esmu par to dzirdējusi,mammas draudzenei arī tā ir bijis!

Manai omītei tā ir bijis , pie sienas. Pēc tam nomira viņas mamma

Vēl te der variants par stihiju gariem.
Zvaniņi,priekšmeti,kas mainījuši savu atrašanās vietuskaņas,plīstošu trauki vai to skaņa un citas izpausmes,gandrīz vienmēr ir stihisku spēku darbību sekas,kurus dažreiz iekustinājuši kāda neveikla nomirēja nemākulīgie pūliņi pievērst sev dzīvo tuvinieku uzmanību (gadījumā,ja kāds mirušais radinieks vēlas tevi brīdināt par gaidāmo cita radinieka nāvi) BET pārsvarā tas viss ir bērnišķīgas stihiju garu dusmas.

Atceros lasīju par kādu sievieti, kura, vienmēr, pirms pagastā kāds nomiris, dzirdējusi klauvējienu pie loga. Gan jau daļa taisnības tajā ir, bet vai visos gadījumos, to gan nezinu.

Nav gadījies saskarties un arī neticu tādām lietām.
Nu ja man kāds klauvētu pie durvīm un tur neviena nebūtu,nāve būtu pēdējais,kas man ienāktu prātā. Es to norakstītu uz kādu,kas ākstās,pieklauvējis pie nepareizajām durvīm vai kartupeļu pārdevējiem. :D Zin kā šie mēdz darīt,kad piezvana pie visām durvīm, un nesagaidot,kad kāds atvērs,iet prom jau. Cik reizes man tā nav bijis,kad pieklauvē, un kamēr aizeju atvērt,tur neviena vairs nav,vai labākajā gadījumā, kaut kur no trepēm vēl nobļaujas vai kartoškus nevajag.

Un ko domā darīt? Labi,šodien visus plānus atcēli,visus apzvanīji,ko rīt,parīt? Visu laiku būsi kā uz adatām un gaidīsi kad kāds mirs? Tev sanāk tads apburtais laiks - jo vairāk par to domāsi un baidīsies,jo lielāka iespēja,ka KAUT KAS arī notiks. Vnk izslēdz to no prāta,iedzer tēju un nomierinies!

Ticu. Esmu izjutusi. Es gan īsti nezinu cik garš bija šis intervāls diena vai nedēļa, bet nāve atnāca. :/

Man vienai likās, ka klauvē pie loga. Tas bija naktī.
Neilgu laiciņu pirms tam bija nomiris vectēvs.