Tā gluži man nav bijis. Bet, jā, es domāju, ka vienkārši neesi tikusi pāri (lai gan patiesībā - diez vai, ka tā kārtīgi tam vispār var tikt pāri). Domāju, ka tev droši vien pietrūkst mammas un noteikti vēl tik daudz ko gribētu ar viņu izrunāt un darīt kopā, tāpēc zemapziņa tev ļauj viņu vismaz satikt sapnī un to izdzīvot. Varbūt, lai paliktu vieglāk.
Man tā nav bijis, bet varu pastāstīt, kā bija. Vairākus gadus atpakaļ man pēkšņi nomira kāds labs draugs. Diemžēl es netiku uz bērēm un nevarēju atvadīties, jo pašai tajā laikā bija gūta trauma negadījumā un biju uz gultas. Man arī, pirmkārt, vispār bija grūti apzināties, ka kaut kas tāds ir noticis, ilgi nespēju tam noticēt. Otrkārt, jutos ļoti nelāgi, ka netiku uz bērēm un nevarēju atvadīties. Treškārt, visu laiku atcerējos visas feinās lietas, ko bijām kopā sadarījuši, un tik daudz vēl ko būtu gribējies viņam pateikt. Un, lūk, un tad vienreiz viņš man atnāca sapnī. Pastaigājāmies kopā pa pilsētas parku un ilgi, ilgi runājām - viņš man stāstīja, ka viņam tagad ejot labi un viss esot kārtībā, atcerējāmies vecos laikus, visādas jautrības, kopā kārtīgi izsmējāmies, es viņam pateicu visu, ko man bija gribējies pateikt. Tik jauka un sirsnīga satikšanās sanāca. Pēc tam es pamodos un man bija tāds miers sirdī. Es jutos tik labi, jo vairs nejutos, ka neesmu paguvusi visu viņam pateikt. Tagad viss bija pateikts. Visu bijām izrunājuši un ļoti priecājos, ka satiku viņu pēdējo reizi, kaut arī sapnī.
Nu, lūk, un es domāju, ka šāds sapnis man bija, jo citādāk es par to visu domājot neradu sev mieru un tad mana zemapziņa man palīdzēja. Nedomāju, ka tur jāmeklē kādas zīmes sapnī.
8
