Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Apsmiešanas sekas.

 
Reitings 16
Reģ: 17.04.2013
Pusaudžu gados diezgan ilgu laiku biju atstumtais, apsmietais bērns, liekā klases kolektīvā, neglītā, baltais zvirbulis. Tagad situācija ir citādāka, bet es ļoti pārdzīvoju par to, ka man no pagātnes līdzi nāk šo visu notikumu sekas. Man ir ļoti grūti izteikt savu viedokli, īpaši ja tas atšķiras no citu, un ja kāds nepiekrīt, es automātiski sajūtu to kā uzbrukumu. Man vienmēr gribas ar visiem pa labam, kaut arī iekšēji vāros, neko nesaku, jo bail atkal, ka mani izstums un jutīšos lieka. Tas man sagādā grūtības. Vienmēr galvā aprēķinu, kā cilvēks jutīsies un man paliek žēl. Vai arī bail pazaudēt draugus, kāda labvēlību. Mans viedoklis gandrīz vienmēr atšķiras no citu, tieši tāpēc man ir grūti. Bieži mani pavada tāda sajūta, ka neviens īsti mani negrib, ne runāt, ne kontaktēties.. Varbūt pati sevi nostādu, varbūt iekšēji sevi tā noskaņoju, bet es pati sevi vienmēr uzskatu zemāk kā pārējos, salīdzinot. Jā, domās uzskatu sevi par skaistu, gudru, bet zemapziņā.. Es dzirdu, kas tur notiek - es sevi visu laiku kritizēju. Kā lai tiek pāri šai mazvērtības kompleksu nastai?!
Nākotnē vēlos daudz sasniegt, jā, man ir un būs drosme, skaļa balss, labs izskats, bet es neradu par sevi pārliecinātu izskatu, jo man ir bail no tā, ko padomās citi, no tā, ka mani izgrūdīs no sabiedrības. Es nemāku apieties ar cilvēkiem, ar sevi, un es ļoti vēlos šo situāciju pēc iespējas ātrāk mainīt.
17.04.2013 11:01 |
 
10 gadi
Reitings 10290
Reģ: 29.01.2009
te tūlīt būs tūkstotis padomiņu, kā izturēties un kā saņemties, bet es domāju, ka Tev vajag aiziet pie speciālista. tev ir problēma, zini-kāda, atliek tikai risināt.
17.04.2013 11:03 |
 
Reitings 16
Reģ: 17.04.2013
Es gribētu būt kā individualitāte, gribētu būt, kāda esmu, bet man nešķiet, ka kāds mani pieņems tādu, kāda es esmu. Esmu tik daudz kritizēta brīžos, kad atļāvos būt, kāda esmu, ka nolaižas rokas.
17.04.2013 11:03 |
 
Reitings 16
Reģ: 17.04.2013
Es labprāt ietu pie psihoterapeita, bet tas nav pa kabatai šobrīd dzīvē. Lasu grāmatas, meklēju padomus internetā, bet tas laikam nav tas.
17.04.2013 11:05 |
 
Reitings 5941
Reģ: 30.10.2009
Varbūt tie nebija īstie cilvēki tobrīd blakus, ja jau kritizēja? Vispār cilvēkiem nav tiesības kritizēt citus. Katram ir galva uz pleciem - katrs dara kā grib.
17.04.2013 11:06 |
 
Reitings 3278
Reģ: 18.02.2009
Tu neesi nauda! Tev nav visiem jāpatīk!
Man nav daudz draugu, un iespējams, tāpēc, ka es spītīgi pastāvu par savām interesēm un viedokli. Neļauju kāpt uz galvas. Tā vietā uzlieku ignoru uz šo cilvēku. Citi nespēj to pieņemt!
Domāju, ka tev vienkārši jānorobežojas no tādiem cilvēkiem.
Esi ar tādiem, ar kuriem tev ir līdzīga gaume, viedoklis utt! ;)
17.04.2013 11:12 |
 
Reitings 102
Reģ: 24.11.2010
strength
Varu ieteikt vienkāršu metodi, kā atgūt drošāku Es. Sāc darīt kaut ko viena. Aizbaruc viena ekskursijā, ceļojumā, uz pludmali, aizej uz koncertu, aizbrauc uz Tarzāna trasi u.t.t Sākumā tas ir bailīgi, vēlāk iepatīksies. Vienā mirklī būs čiks un parādīsies sajūta, ka ne tik daudz tie cilvēki ir svarīgi, lai justies labi, parādīsies arī drošības sajūta un tas palīdzēs izvilkt sevi no gadiem ilgstošās pazemošanas bedres.'
p.s. šādu ietekumu man sniedza psiholoģe, kad griezos pie viņas ar līdzīgu problēmu un man palīdzēja.
Vēlu veiksmi!
17.04.2013 11:42 |
 
Reitings 16
Reģ: 17.04.2013
zoo, es mierīgi visu varu darīt viena. ikdienā eju ēst viena, pastaigājos viena, eju uz sporta klubu viena utt. man tas nesagādā grūtības. šoreiz problēma nav tur..
17.04.2013 11:45 |
 
Reitings 1711
Reģ: 14.01.2011
Man ir līdzīga situācija un es tevi saprotu. Tiesa, nebiju klases izstumtā, bet šā vai tā man nav viegli izteikt viedokli, kas atšķirās no citu viedokļiem. Teiksim tā, man ir bail strīdēties pretī, kaut gan zinu, ka man ir taisnība.
17.04.2013 11:57 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
viens variants ir aiziet pie speciālista,.
otrs variants ir censties un mēģināt. jo vairāk tu uzdrošināsies, jo ar katru reizi tev tas būs vieglāk. tas tev sniegs arī savu adrenalīna devu un ar laiku tu varēsi arī ko vairāk.
man reizēm arī mēdz būt problēmas ar drosmi. bet tad padomāju- kas ir ļaunākais, kas var notikt tajā situācijā. un tā pajautājot sev, nonāku pie secinājuma, ka nekas traks nebūs. varbūt īslaicīgi nejutīšos komfortabli, bet ir jālien ārā no tās aliņas.
17.04.2013 11:57 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
un neuzturi kontaktu un nedraudzējies ar cilvēkiem, kas tevi noniecina un norāj. satiecies ar sev līdzīgi domājošajiem. protams, tas nav viegli, bet labāk ir viens cilvēks, kas tevi nenories, lai viņš būs viens, nekā 20, kas tevi par katru vārdu nozākās. un nav vnm par katru cenu jāstrīdas. ja nav pamatoti argumenti, labāk to vsp nedarīt, jo katram taču var būt savs viedoklis tādā gadījumā. turklāt, nereti var būt tā, ka mums tomēr nav taisnība, lai arī dzīvojam ar 100% parliecību, ka mums tāds ir. nav arī jāstrīdas ar cilvēkiem, ar kuriem ir vnk bezjēdzīgi to darīt.
visi cilvēki, kas ir mūsu dzīvē, nav jāsaņem ar atplestām rokām. lielākā daļa tomēr mums aizies garām uzreiz vai pēc laika. paliks tikai tie, kuri mum patiešām ir nozīmīgi. tikai tad atkal jāizdomā, vai priekš manis tas būs labi vai slikti? nevajag jau uzreiz uzstāties ar viedokli un nostādīt jau visu tā, kā tu vēlies. cilvēku ir pietiekami daudz uz planētas, lai nevajadzīgus draugus, ja vsp viņus var nosaukt par draugiem, izraidīt no savas dzīves un padarīt savējo kvalitatīvāku
17.04.2013 12:05 |
 
Reitings 102
Reģ: 24.11.2010
strength
vajag darīt lielākas lietas vienai...
Psiholoģe man skaidroja šādi:
Tikko Tu atļaujies izdarīt ko tādu, ko pieņemts darīt ar kādu kopā, Tu "baro" savu Es ar labu devu veselīga egoisma... Tev nav jārēķinās ar kāda cita velmēm, rast kompromisus, pielāgoties. Cilvēkiem ar iedragātu pašnovērtējumu ir pastiprināta tendence izdabāt citiem, lai tik atkal nav jāizjūt pazemojumi un noraidījums, tā viņi aizbīda otrā planā savas vēlmes un savu Es. Šis vingrinājums palīdz uzsākt sava Es atdalīšanu no citu ietekmes.
Tāda bija tā doma.
Otrais ko viņa ieteica, atrast jaunu hobiju, ar kuru neviens no pazīstamiem nenodarbojas. Tas dod - jaunas sejas, nevajadzēs baidīties, ka kāds no tuvākā loka būs pārāks šajā nodarbē.
Tie ir tie mazie kieģelīši uz kuru pamata var sākt kaut ko labot.
Varu arī ietekt Svijaša grāmatas, ir atrodami vērtīgi padomi.
17.04.2013 12:07 |
 
Reitings 16
Reģ: 17.04.2013
Nezinu, bet man pašai nešķiet ka kaut ko darīt vienatnē man būtu problēma. Esmu piedalījusies dažādos pasākumos, kur esmu bijusi viena un jāiepazīstas ar cilvēkiem. Esmu bijusi arī ārzemēs viena. Mani nebaida doma būt vienai, tāpēc īsti nesaskatu, kā tas varētu palīdzēt man izaugsmē par manu problēmu...
17.04.2013 12:39 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
tev iesaka vienai aizrauties ar kādu konkrētu hobiju, nevis lēkāt kā vāverei no zara uz zaru. paliec pie kkā viena, kas tev patīk. nevis dari to , dari šito, beigās visu pamet un nedari neko. tas, ka esi ļoti daudz ko darījusi viena, vēl neko nenozīmē. pie kaut kā arī ir jāpieturās. protams, nav jāspiež darīt sev lietas, kas nepatīk, bet ir jau kkas, kas tev patīk. ja tu to darīsi ilgstošāk, tad arī ienāks tavā dzīvē citi cilvēki, ar tev līdzīgām interesēm, un varbūt arī tev līdzīgu domāšanu
17.04.2013 12:47 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
un tādā vidē, kurā tu darbosies ilgstoši, tev radīsies arī drošības sajūta. tu redzēsi, ka spēsi konkurēt arī ar citiem, līdz ar ko celsi savu pašapziņu. tas liks tev tiekties aizvien augstāk.
bet dari to, kas tev 'patīk un kas padodas. tikai tā tu varēsi dabūt to pārliecību un gūt panākumus. ja darīsi to, kas tev nepatīk un nesanāk, tu tikai grausi sevi un redzēsi, ka visi citi dara to labāk par tevi, bet tu atpaliec, un atkal tev radīsies pamestības sajūta un mazvērtības kompleksi
17.04.2013 12:52 |
 
Reitings 10
Reģ: 15.04.2013
neboja nervus ar tiem cilvekiem, kas tev dzive n***j nebus vajadzigi.
17.04.2013 12:56 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
es domaju, ka varbut ir svarigi saprast kapec ta agrak jauniesi vai berni ar tevi izrikojas! paskaties uz viniem un paanalize to kapec tu uz sevi izsauci tadu agresiju.
ari es klases kolektiva nekad nebiju ipasi mileta, jo...es labi macijos un nedevu spikot(t.i nelavu sevi izmantot), es biju atskiriga no citiem, tad es jau jutos pieaugusaka un emocionali nobriedusaka, kamer vienaudzi vel akstijas un vartijas starpbrizos gaitenos pa gridu! viniem riebas mani tas, ka es nepaklavos tai hierarhijai, biju arpus visa un galvenokart skauda tas, ka taj laika es vareju celot arpus latvijas, kamer vini so laiku pavadija lv. domaju, ka svarigi ir apzinaties, ka tadi cilveki sava zulti smok aiz skaudibas, launuma un nenovidibas, ta ir vinu problema, ne tava! to attieksmi nevajag nekadi saistit ar to, ka neesi gana labs, veidot kompleksus sev, jo apsmej vai kircina tadi cilveki, kuri pasi ir pilni ar kompleksiem , savu mazvertibu, tadejadi vini jutas labak, ja cilveku, kurs ir paraks, megina aizskart, redz, lai vinam neietu tik labi!
17.04.2013 13:02 |
 
Reitings 8189
Reģ: 02.02.2010
vajag likt punktu saskarsmei ar šādiem cilvekiem. man aŗī reiz bija "draudzene" , kura centās mani noniecīnāt. punktu pielika tas, ka vienā vasarā , kas es nestrādāju, bet viņa strādaja un es varēju gulēt jūrmalā caurām dienām un biju smuki brūna, un tad viņa savā skaudībā pateica, ka mana āda izskatās pēc vecas vecenes brūnuma:D ko tik cilvēks nepasaka savā ļaunumā..tad es sapratu, ka jāliek punkts, jo gadiem bija krāušās arī dažādas citas piezīmes un noniecinājumi
17.04.2013 13:11 |
 
Reitings 16
Reģ: 17.04.2013
ai, meitenes. Es taču nekontaktējos ar cilvēkiem, kas mani noniecina. Tā jau ir pagātne.
Man ir cilvēki , kas mani saprot, ir brīži, kad viss liekas lieliski, bet jebkurā gadījumā, lai arī cik labi man kaut kur veiktos vai ietu, man galvā skrien idejas par to, ka neesmu pietiekami laba. Vai arī ikdienā man ir ļoti grūti pastāvēt par savu viedokli.

Cilvēki ar mani kontaktējas, bet es nejūtos, ka es parādītu savu īsto es. Mani tracina tas, ka man vienmēr ir vēlme izdabāt otram, pieskaņoties. Sarunājoties ar kādu, es vienmēr cenšos līst no ādas ārā - tas man nepatīk. Ja kāds izrāda absolūtu neinteresi par kaut ko, ko daram, es pieskaņošos viņam. Ja kāds kādu tēmu uzskata par garlaicīgu, bet es par aizraujošu, tad es nemācēšu to parādīt, jo vēlos pieskaņoties otram. es jūtos neērti, garlaicīga, ja izrādu savu ES..
17.04.2013 13:18 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
varbut tu patiesiba nemaz nevelies tik intensivu komunikaciju ar cilvekiem, bet izjuti tikai nepieciesamibu but tadai ka visiem un iesaistities saruna, lai nepaliktu viena? varbut nebaidies no busanas vienai
17.04.2013 13:26 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
varbūt tu esi vienpate. bieži vien cilvēki ar neierastu domāšanu tādi vnk ir. ja tu nevēlies, tev nav jāpastāv par savu viedokli. turklāt, ne velti saka - runāšana sudrabs, bet klusēšana - zelts. nu nav vnm par katru cenu jāpierāda sava taisnība. nezinu, es vsp reti sastopos ar tādām situācijām, kur ir kkas jāpierāda, šausmīgi jāargumentē un jāaizstāv savs viedoklis. man rodas jautājums - tu tādā sfērā strādā vai uzturies tādā vidē, kur nepārtraukti kādam kkas jāpierāda?tādā veidā ikviens nejustos labi
17.04.2013 14:47 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits