Raudaashana

Par filmām, kurās attēloti dzīvnieku likteņi - to es vienkārši nepieskaitīšu, jo tad mājā ir plūdi :D
Varētu sanākt tā raudāšana kādu reizi mēnesī, pusotrā. Kad ir bijuši emocionāli sakāpināti dzīves brīži, tad vairāk - kādas 3 reizes pa mēnesi.

Par filmām, kurās attēloti dzīvnieku likteņi - to es vienkārši nepieskaitīšu, jo tad mājā ir plūdi

Man tas pats :D
Principā esmu emocionāla arī ikdienā, asaras var izspraukties no dažādām emocijām - prieka, skumjām, dusmām. Bet tas tā - pa asarai no emocijām, bet tā, ka raudu pa nopietnam - krietni retāk, pie skumīgiem notikumiem, kur nu savādāk vieglāk nepaliek.

Kad ir iemesls,tad raudu :D Vispār,mani viegli saraudināt.Vispār es arī māku notēlot,ka raudu..Es tik padomāju un asaras klāt. :D Un tad vīrietisim manis žēl un vairs nedusmojas :D Zinu,zinu,tā darīt nav labi.. :D Bet nu..vismaz nedusmojas :D

Mans mīļotais laikam pa 4 gadiem tikai 1-2x raudāja.

CariDee es ar skatijos Mārlijs un es un tā raudaju.. :D
vakar pēc kora kariem saktijos to filmu un protams ka appinkšķējos, galvenais ka biju redzējusi to filmu, un jau toreiz raudājusi, bet nē šoreiz atkal..
Es arī esmu emocionālais cilveks.. varu raudāt gandrīz par nieku...

vakar par to filmu pēc Koru kariem es ar raudāju, kaut gan bij redzēta, un Mārlijs un es, vispār pinkšķēju satinusies segā :D

Parasti draugs žēlām acīm un ar dīvainu smaidu skatās uz mani ka es raudu par filmām...
Kad skatijios Mārliju biju vēl slima viss jau tā slikt.. šis atbrauca mājās no kalna un tik žēlām acīm skatās un tas stulbais komēntārs... "Aj zaķīt neraudi, kas ir sunītis žel?'
Besī ka tajos momentos uz mani kāds skatās reāli jau zinu ka ta ir tikai filma un nav iemesls raudāt... bet emocijas tā sakāpj...
Man pat ir grāmata, precīzāk luga ko lasot vienmēr raudu.. ir reizes ka tāds noskaņojums uz raudāšanu :D tad paņemu vēl to izlasu un tad ir vispār čau...
:D
Sen nēesmu lasijusi... zinu jau no galvas :D

Ciest nevaru, ja vīrieši raud. Esmu redzējusi tādus 3x dzīvē un īsā laikā pēc tam no viņiem izšķīros.

Par ko bija jāraud filmā Marlie and me?

4 gadu laikā, draugs ir raudājis...hmm..kādu 1x? vai 2as...bet es...2 nedēļas reizi..:D tikko 6dien nobimbājos pie filmas "Atvadu skūpsts". Žēl tās grūtnieces bija.. nevaru iedomāties,kā es justos tādā situācijā...

Nekad neesmu skaitījusi. Nu 1x mēnesī noteikti, bet droši, ka biežāk. Man līdzīgi kā Librai, kad sress darbā, tā asaras sprāgst, ļoti kaitinoši, pat negribu raudāt, bet tās pašas tek! Es uzskatu, ka tieši tāpēc vīrieši izdara tik daudz pašnāvību, ir stresaini, neapmierināti, agresīvi, ka nekad neraud un vēl sievietes, kas pasaka - mīkstais esi, ka raudi?! Tas ir ļoti negodīgi, jo vīrietis arī ir cilvēks, neskatoties uz mūsu stereotipiem. Mēģināšu saviem dēliem neieaudzināt šādu domāšana - raudi, tātad lohs. Vīriešiem tās emocijas arī ir jāizliek, jautājums vai publiksi, protams, nē, bet vienatnē kaut kur, tas noteikti tikai uzlabotu kopējo ainu.

nu tagad es raudu reti. kad dzīvoju pie mammas, tad viņa deizgan regulāri, teiksim, vienreiz mēnesī noveda līdz raudāšanai. tajā laikā es ar katru dienu paliku aizvien uzvilktāka un uzvilktāka. tagad esmu raudājusi varbūt kādas 3 reizes gada laikā. pie filmān es neraudu, bet, vienai skatoties ko aizkustinošu, kāda asariņa varbūt nobirst.
draugs arī ir ļoti reti raudājis.
teikšu, kā ir, man kaitina tie cilvēki, kas bieži raud. it sevišķi, ja ir radiniekos, un kā par ne sevišķu prieku, arī man. varbūt mani var uzskatīt par nejūtīgu vai kā, bet man šķiet, ka tā pārlieku lielā raudāšana nav jūtīgums bet vēlme, lai citi pažēlo. vnk es tāda neesmu, un tāpēc man ir grūti to saprast, kā var raudāt par grūtu darba dienu vai vnk tāpēc, ka ir slikts garastāvoklis.

Manējais ir vienreiz apraudājies mūsu 2 gadu kopdzīves laikā, kad uzzināja, ka tēvs ir ļoti kritiski izteicies par viņa vienu darbu. Tur tā situācija bija tik pasmaga, ka nebrīnos, ka arī viņš apraudājās.
Es gan pinkšķu regulāri un man tas kaitina:D Mamma saka, ka pārāk sevi pārslogoju un emocionālais stāvoklis ir vājāks. Pati arī to sajūtu, ka bieži vien apraudos bez iemesla, drīzāk dēļ noguruma:( Kopumā neesmu jūtīga, asaras birst bez iemesla bieži vien:D

bieži. ir periodi, kad raudu katru dienu, ir periodi, kad raudu pārdienas.

Nez vīrieši raud pa kluso mājās,kad ir vieni?
es tā daru..sagaidu,kad manējais aiziet uz darbu, uzlieku kādu filmu un paraudu,kad nervi ir sakāpināti.

zili_rudzi- par ko tu raudi? kā tavs vīrietis uz to reaģē'?
piedodiet, bet par ko var raudāt katru dienu? es saprastu, ja tas ir kāds laika periods - pēc bērēm, šķiršanās u.tml., bet savādāk?

nezinu. tas vienkārši nāk ārā dabiski. esmu emocionāla. man pašai tas traucē. grūti uzskaitīt - par ko raudu. varu raudāt, ja redzu noklīdušu suni, vecu cilvēku, filmas, pašlaik topā ir likteņa līdumnieki, nav neviena sērija, kur nenobirdinātu kādu asaru, dzirdu pārmetumus un komentārus no apkārtējiem, protams, iekšēji pārdzīvojumi kaut kādi (visbiežāk). varu raudāt par kaut ko skaistu. kādu vietu. esmu no tiem cilvēkiem, kuri nekad nelasa apsveikuma kartiņas, jo būs aizlūzusi balss. ;D puiša klātbūtnē raudu tikai, ja ir bijis liels strīds, visādi citādi viņš mani tādu raudošu redz pāris reizes gadā. neraudu histērijā. raudu viena pati savā istabā. ;P

Man draugs (un arī es) bimbājām pilnā rīklē dienā kad mums nozaga mašīnu. :(

Man draugs (un arī es) bimbājām pilnā rīklē dienā kad mums nozaga mašīnu.

šausmas. :O un nenotika brīnums? neatradās? policijā bija lieta?

es iedomājos ja manam draugam nozagtu mašīnu vai man, es arī raudātu pilnā rīklē un mans draugs šņukstētu kā maza meitene.

hmm... pēdējo reizi tā kārtīgi raudāju kkad septembrī un tas bija arī PMS iespaidā, vēl arī klāt apstākļu maiņa.
bet dažreiz ir sajūta, ka vajadzētu paraudāt, bet es to fiziski vnk nespēju un arī doma tāda- ai nu kāda jēga tērēt tam laiku...

bet esmu visus savus ilglaicīgos bijušos novedusi līdz asarām, kad pateicu, ka jāšķiras. nešķiet nekas neparasts, ka vīrietis raud.
tētis ar man emocionāls, vienmēr pie drāmām nobirdina asariņu, tas šķiet tik aizkustinoši.