Prasība

Reizēm uzlieku uz šķīvja, uz galda nolieku..pats savu pēcpusi atvelk, paēd...
Bet tas ir šad tad, jo es jau nezinu cik daudz viņam tajā šķīvī jākrauj.
Šad tad draugs to dara arī man, bet man tas riebjas...vienmēr šķīvis tiek piekrauts un es nevaru apēst..ja s saku,ka apēdīū 1 kartupeli tad 1, nevis 5us.

Esmu pamaniijusi, ka ljoti biezji izskan taads termins kaa "kalpone", kad iet runa par maajas sakopshanu, eest gatavoshanu utt. Man liekaas tas biezji vien paarspiileeti, ja vien viirietis nav no diivaanseedeetaaju sugas, kursh pieprasa reekinus daliit uz puseem, bet kopdziivee ieguldiit darbu neveelaas. Taa vien skjiet, ka feminisms ir novedis sievieshu dzimumu tik taalu, ka driiz griidas uzmazgaashana vai trauku nomazgaashana buus apkaunojosha nodarbe.

Nu atkal vien ir jāpiekrīt Kristai! Trāpīgi uzrakstīts!

Man mājās šī problēma nav aktuāla, jo mēs vienmēr ēdam virtuvē pie galda. Porcijas es īsi pirms maltītes uzservēju, man tas patīk.. varu mākslinieciski izkārtot ēdienu (estētiskāks skats). Ok.. reizēm uz galda visu salieku bļodiņās un tad uzliekam viens otram šķīvī, vai katris pats savā.

noteikti nē, kādreiz, kad pašai gribas jā, bet tā katru reizi nu nēe

Jautājums.. kā tā prasība tiek uzstādīta? Ja to noskaita kā 11. bausli, iespējams, nemaz vilinoši neizklausās.. bet, ja laipni paskaidro, ka ģimenē tā bijis pieņets.. un vīrietis tā jūtas ''siltāk''.. Kāpēc gan ne?

Man arī grūti iztēloties, ka ielieku mīlestību, enerģiju ēst gatavošanā.. un kad viss gatavs, skaļi nobrēkties ''nāc un tagad uzliec!'' vai vēl neefektīvāk... aiziet uz otru istabu tikai tāpēc, lai paziņotu, ka ''vari likt ēdienu uz šķīvja..'' :)

Es vienmēr lieku pats. Man arī patīk uzlikt kā man patīk, nevis komandēt sievu.
Vispār uzskatu ka sievai (ja viņa ir mājās) obligāti nav jābūt gatavam ēdienam. Un ja ierodoties mājās nav pagatavotas vakariņas - tas nekas es pats varu ko ātri pagatavot. Tā kā iepērkos pārsvarā es, tad zinu kas mājās ir no produktiem un ko var ātri pagatavot.
Un taisīt kašķus dēļ ēdiena ir pēdējā muļķība.

Es parasti viirietim uzlieku eedienu uz skiivja, kad gatavoju :) bet ja gatavo vins, tad arii mani palutina.. :)
Kgan es lieku vinjam arii taa iemesla peec, ka gribu , lai vins aatraak apeed lielaako porciju un man nekaarojaas peec naakamaa skiivja :D

manuprāt, attiecībās nekam nav jābūt kā prasībai vai obligātam pienākumam.
es reizēm uzlieku porciju, reizēm aiznesu uz istabu. ja slinkums, saucu, lai nāk pats uz virtuvi ēst. zinu, ka porciju uzliktu arī man, ja es paprasītu, bet es to nekad nedaru- pašai nav problēmu aiziet un uzlikt porciju tik lielu, cik es vēlos.

sievietei obligāti jāuzliek ēdiens uz šķīvja un jāpienes vīrietim?

Pirmo reizi dzirdu ko tādu! Manam vīrietim rokas aug no pareizās vietas un pats spēj sev uzlikt ēdienu.

Ja tā būtu PRASĪBA, tad es speciāli iespēitētos un neko nenestu. Bet parasti daru to automātiski, pabeidzu gatavot, sakrāmēju šķīvī, pie reizes ienesu istabā, uzlieku uz galda, pasaucu, ka gatavs, attaisu alu, ierāpjos dīvānā un dzeru :D (jo pati vakariņas neēdu)

Es nesaprotu, kā var vispār tik tālu aizdomāties - kurš uzliek ēdienu uz šķīvja. Protams, ja ir pieprasīšana, uzspiešana un dusmošanās, tad jau tas nav normāli, bet citādi kā vispār var attiecībās pievērst uzmanību tam, kurš aiznesīs kopīgi ēstās šokolādes papīru uz miskasti, kurš nomazgās karoti, kad visas ir netīras, kurš uzvārīs tēju vai kurš uzliks ēdienu uz šķīvja.

++

Ja tā padomā, es parasti lieku porcijas, bet tas ir automātiski, pat nebiju iedomājusies, ka tā varētu būt problēma. Bet, protams, mums tā mājās nav PRASĪBA.

Man liktos nedaudz jocīgi, ja es gatavoju ēst, darbojos pie plīts, bet beigās ielieku ēst tikai sev. Manuprāt, pašsaprotami, ka meitene/sieviete uzklāj galdu. Protams, ka vīrietim arī reizēm jāpalutina mani.

Bet no vienas puses es piekrītu Nazīc. Tā paaudze, kas ir mūsu vecāki, manuprāt, uzskata, ka kaut pirkstiņu pakustināt virtuvē viņiem nav vajadzības, tas ir tikai un vienīgi sievietes pienākums. Nesaku, ka jādala baigi tie mājas darbi, bet reizēm jau var iepriecināt sievieti. Cerams, ka jaunie tādi savādāki.

Iespraukshos ar savu citado piemeru - mana gjimene tetis pats gan gatavo, gan uzliek uz shkjivja un pienes. un pasniedz to ka palutinashanas ritualu. izskatas, ka virieshiem shadi ''rituali'' ir svarigi.

Nekad nebiju par to aizdomājusies kā par uzstādījumu. Man tas notiek dabiski un patīk izkārtot ēdienu uz šķīvja. :D Ja esmu nostāvējusi pie plīts, gribu pabeigt un redzēt, cik smuki beigās sanācis. :D

Servēt mēdzu tikai kādus īpašus ēdienus vai svēkos. Vienalga, kurš gatavo, servē sev katrs pats, jo gluži vienkārši nav iespejams paredzēt, cik daudz otrs konkrētajā brīdī grib. Ok,izņēmums ir brīvdienu brokastis gultā.

Kas attiecas uz prasībām - noootiekti iespītētos principa pēc, ja man vispār izvirzītu kādu PRASĪBU!

Nu tās prasības attiecībās vispar nav vēlamas.
Bet ja tiešām sāks skaitīt , kurš iznes miskasti , kurš nomazgā to , kurš šito..tad jau var aiziet galējībās. Un kas tad tur liels uzlikt ēdienu uz šķīvja arī otram?

sievietei obligāti jāuzliek ēdiens uz šķīvja un jāpienes vīrietim

Obligāti - noteikti NĒ

Ja mans vīrs pieprasītu, lai es kaut ko daru OBLIGĀTI, tad tā būtu pamatīga problēma starp mums.

Es šobrīd esmu mājās ar bērnu, bieži es esmu tā, kas gatavo ēst (bet nu noteikti ne katru dienu, viņam sanāk garšīgāk), uzlikt uz šķīvja un pasniegt nav problēma, bet arī viņam nav grūti paēst bez asistenta.

Bet te, cik saprotu, jautājums nav par šķīvi. Jautājums ir par to, ka ir lietas, kas pārī sievietei (vai, attiecīgi, vīrietim) ir jādara OBLIGĀTI, arī, ja viņa/viņš to nevēlas.

Es, personīgi, tādas "OBLIGĀTAS" attiecības nez vai vispār vēlētos.

Ja es to gribētu vai viņš palūgtu, tad jā, man nav problēmu, bet ja tas tiek pieprasīts un uzspiests, lai iet dilles vai lai algo kalponi.

Mums tas kurš taisa ēdienu saliek arī uz šķīvjiem... :)

vispār man to nav grūti izdarīt, bet, ja tā būtu kā konkrēta prasība, tad principa pēc nedarītu :D