Ticat vai nē?

Neatceros , kad es tik histēriski būtu nobijusies savā mūžā , kā tonakt

Beibe.Marta, man pat grūti teikt, jo noteikti to neatceros :( Vispār ar elpošanu nomodā viss ir okei.. Man jau liekas, ka šādos gadījumos, lai kko vairak noskaidrotu jāvēršās uz hipnozi, jo tur vairāk ar to slēpto zemapziņu strādā.

Aaa, agrāk skatījos šausmu filmas, kopš tiem atgadījumiem, neesmu vairs nevienu redzējusi, jo draugs saka, ka mož tā ir kkāda ietekme, nezinu.. :(

http://1.bp.blogspot.com/_cHLmqhOHTwA/Sj9o0EfjuGI/AAAAAAAAA8I/G_rOYlA2QJ0/s1600-h/litany85-2hearts.jpg

Atradu!

Šim 2 svētbildēm (pasvētītām) ofic jābūt mājās!


Ja kadai interese, varu pameklet apsolijumus, kas ir saistiti ar Jēzus Sirds un Marijas Sirds godināšanu. Tiem, kas godinas shos Jēzus un Marijas sirds attēlus savās mājās, ir doti vairaki apsolijumi.

es ticu tādām lietām.
sākotnēji, kad pārvārcos pie drauga dzīvot, es dažreiz nevarēju aizmigt vai arī pa nakti pamodos, jo dzirdēju tādus trokšņus it kā kāds staigātu pa virtuvi un čīkstēja grīda, lai gan reāli mums virtuvē grīda nečīkst vispār. pēc kāda laika tas pārgāja, bet tad es sāku murgot. mani tiešām ļoti bieži moka murgi. paskatoties sapņu tulkā, neko sliktu tas nenozīmē, bet tie sapņi vnk ir ārprātīgi un bezsakarīgi. tas arī nav gluži patīkami. galvenais, ka agrāk man tā nebija. ļoti reti redzēju ko sliktu sapņos. visbiežāk vsp neko nesapņoju. varbūt kāda ir ar šādām lietām sastapusies?

No_rules

Zini, agrāk es skatījos šausmenes bez emocijām, man patika tās bailītes un satraukums. Bet vairs nevaru paskatīties jo pēc tam rādās murgi nedēļām.

Es atcers pāris gadījumus no bērnības par kuriem es joprojām nezinu kas notika. Ja man jābūt godīgai, es pat īsti izskaidrot nemāku kas notika. Ir iespējams, ka tā bija tā pati miega paralīze.
Man bija kadi gadi 10 varbūt, gulējām vienā istabā 3 māsas. Biju iegājusi gulēt agri, parasti jau 9os bijām gutās. Pēkšņi pamodos, acis plati vaļā un skatos uz logu kurš bija prakstiski pretī gultai un redzu kautko melnu nākam man virsū. Un bija sajūta, ka mana galva sāk piepūsties, rokas pulsēja, kājas nevarēju pakstināt. Es zinu, ka izklausās sviestaini, bet atceros, ka tas notika vairākas reizes un identiksi viens un tas pats. Bet tagad domājot, neatceros kad un kā tas beidzās. katrā ziņā taj;a momentā tas bija nenormāli baisi, ka pat nespēju normali iet gulēt.

Sany

Ar mani ir ta, ja neilgi pirms miega esmu paēdusi, man ar garantiju rādīsies murgi. Un šo sakarību novēroju ilgākā laika posmā.

Ārprāc meitenes!
Jūs esat mani sabiedējušas, ka es šonakt noteikti mocīšos ar bezmiegu, jo būšu viena mājā un klausīšos katra skaņā, ka tik kāds mošķis nav blakus! Brrrr....

Man interese viens jautajums - cik no jums, kam radaas shitaas paradibas, esat gajushas zilet vai pashas kautko burushaaas?

Vai ari neko neesat darijushas?

Neesmu ne būrusies, ne kur gājusi.

Ticu un es brēkdama skrietu prom no tādas vietas. Nepatīk man tādas lietas.

Beibe.Marta- nē, nevarētu tā teikt. agrāk es pat vairāk ēdu pirms miega. mēs vsp ar draugu abi divi cenšamies ievērot to, ka pirms miega nevajag saēsties.
agrāk es vairāk redzēju viedus sapņus. bija trīs reizes, kad simboliski redzēju cilvēku nāves, un tuvākajā laikā tas arī notika. reizēm arī lielus strīdus paredzēju ģimenē. tādus, ka pat pati asarās pamodos. protams, ka tā arī notika. vēl retāk redzēju lietas, kad man paveicās. pie tam vēl, paveicās gandrīz neiespējamās lietās. tagad nekā no tā vairāk nav. ir tikai stulbi un bezsakarīgi murgi, no kuriem es nevaru atbrīvoties. kad ar draugu pārrunāju tos skaļi, ka nu cik var viņi atkārtoties un ka man jau gandrīz bail metās, tad viņi uz neilgu laiku pazūd. tas kkā periodiski uznāk un pāriet.
pieminēšu, ka šausmu filmas reti, kad skatos, kā arī ļoti reti ieslēgts, kad guļu (reizi mēnesī?). tos nejaukos murgus es redzu daudz biežāk. nav arī tā, ka eju gulēt nepaēdusi un domājot par ēdienu.

es nezinu, kas tas ir, bet atceroties, (pat tagad šo rakstot, saskrien asaras acīs).

vecajā omes maja (tagad tā pārdota), kad biju maza, gulēju gultā, vienā istabā ar abiem vecākiem un mazo māsu, zīdaini tai laikā. Un tagad, nesaprotu, vai es biju nodomā vai man tad likās, ka biju nomodā....vai tas ir kaut kas no tā, ko meitenes te stāsta.

Pamodos (ja pamodos) no tā, ka man bija sajūta, ka kāds sēz man virsū, bija smagi. Neatceros, ko es darīju, varbūt lūdzu Dievu, vai skaitīju Tēvreizi. Tad atvēru acis, logā (istabā bija 2 logi) redzēju personu, bez sejas vai seju neatceros, bet bija būdīgs augums, kurai viena roka bija apsaitēta, iespējasm bez plaukstas, un otrā rokā bija nazis/duncis. Likās, ka tā būtne ir aiz loga- ārā, bet tad tā vienkārši " izgaja" cauri logam..tālāk neatceros. Aizvēru acis, cerēju iemigt, bet aizverot acis, redzēju ēku, līdzīgu pirtij. Es biju ka novērotājs no malas. Tai pirtij gar'am vai apkārt gāja 1 pieaugušais un 2 bērni, bet es redzēju tā kā cauri ēkai, kā filmās rāda, ka redzi gan ēku, gan kas tai otrā pusē jeb ārā notiek. Un iekšā redzēju kā trofejas/ kā citi brieža u.c. dzīvnieku galvas/ izbāžņus karina...es redzēju velnu galvas...dzīvas. Tās vēroja gar māju gājējus. Mēgināju atslēgt sevi no šīs filmas. Parādījās jauna aina. fizieris. salons. un friziera klietns pārvēršas par velnu.

šo sapni redzēju divas noteikti, iespējasm trīs reizes. Arī omas jaunajās mājās.

iespējams gari nāca līdz.

omes mājās (pirmajās) mēdza smagās durvis pašas vērties- ciet/ vaļā.


izrādās, omes vecajā māja, kara laikā bija cietušo hospitālis. asinis līdz potītēm.

grr- paldies, burties pati jau nu, piemēram, es noteikti nesāktu un neieteiktu nevienam, lai neizdarītu lielas muļķības nezināšanas pēc. piemēram, kaut vai lai neatvērtu durvis savā dzīvoklī garu pasaulei. iet pie citiem-nu ne velti saka, ka tas tāpat ir bīstami. varbūt, lai kāds "labais burvis" pastaigā pa māju un lai iesaka, ko darīt, kad sāk cilvēku mocīt.

Sany

Tad man grūti ko teikt, es tikai pēc savas pieredzes varu runāt.

Tev nav lieli stresi? Varbūt kādas apslēptas bailes?

Meitenes man ir ieteikums tām kuras cieš no miega paralīzes. Esot jāmēģina kustināt kāju pirksti tad ātrāk pārejot. Un esot tiešām jakoncentrējas uz kustināšanu jo sākumā var neizdoties.

angry

Wow

Tas nav īsti saistīts ar spokiem, bet arī no "nesaprotamo" lietu sērijas. Kad biju maza, mamma vienmēr zināja, kad saslimšu, jo sapnī redzēja, ka esmu ūdenī. Paaugos, mamma vairs sapņos to neredz, bet tas pārgāja pie manis. Tas bija kā likums- kā sapnī biju ūdenī, tā pēc pāris dienām saslimu.

Manas dzimtās mājas kādreiz piederēja Latvijas prezidenta Gustava Zemgaļa brālim, cik sapratu, tad viņš tur arī nomiris (nezinu cik lielā mērā tā ir taisnība, par viņa miršanas vietu) un vēl kaut ko ir apracis mūsu dārzā(par to ar nezinu cik daudz taisnības :D). Kad vēl tur dzīvoju, diez gan bieži notika visādas mistiskas lietas. Gan viena pati esmu piedzīvojusi, gan ar kādu kopā. Mistisks vīrietis ir staigājis pa sētu un pēkšņi izgaisis(gaišā dienas laikā); bērni(zīdaiņi) raudājuši, lai gan bērnu tad mājās nebija; Birstošu pērļu skaņas; Durvju raustīšana un iesprūšana.

Ieraudziiju tas divas bildes ko Grrr ievietoja ar linku. Patreiz ireeju dziivokli un sheit ir viena no taam svetbildeem kas ir palikusi no ieprieksheja irniekai vai arii no saimniekiem.

Un man divas reizes radiijas breismiiigi murgi ... Divi gandriiz vienadi sapnji..saku jau domaat varbut tie nebija sapnji bet isteniiiba ...un es biju tik ljoti parbijusies kad man bija jau bail iet guleet...

Tatad varbut mani dziivoklja saimnieki man ko ir nokluseejushi par sho dziivokli...hmmm Ta svetbilde kapec vinja sheit vispar ir bijusi vajadziiga.