Rakstā absolūti nekas jauns nav pateikts.
Ļoti filozofiski tam var pieiet, nevaram nosodīt cilvēku kas vēlas būt laimīgs, un caur materiālām lietām šo laimes sajūtu sasniedz, tajā mirklī nav nozīmes vai to spēj atļajuties vai nē, bet viņš ir laimīgs un viss, un iespējams var apbrīnot viņa spēju uzņemties saistības, jo tādas ir arī jāmāk uzņemties. Protams bezatbildība, tā jau paša problēma.
Manuprāt šis ir noiets etaps, treknie gadi kad viss tas bija aktuāls, kad tā reali notika, par to tā nerakstija, patiesi neviens jau skaļi neteica, ka tas ir slikti ko cilvēki dara- dzīvo uz krīta. Var jau teikt pretargumentu, ka pašam cilvēkam ir jāsaprot tās lietas, bet zinot cilvēka būtību, ja būtu daudz tādu, kas paredz situācijas uz priekšu, tad šī situācija nebūtu problēma NE tikai mūsu valstī, bet visā pasaulē.