Prakse realitātē.

Izgāju praksi domē, tāds bla bla blā vien bija :D

Abas reizes, kad biju praksē, nopietni strādāju.

Gāju katru dienu 4 mēnešu garumā. Nemaksāja – krīzes laiks bija. Bet sākumā darīju visādus papīrdarbus, ar laiku sāku darboties kā pilnvērtīgs darbinieks. Tiesa, es samuldējos, ka man ir praksē jāiet tikai 4h dienā, jo parēķinaju, ka no rīta varu iet uz praski, bet vakarā kaur kur piestrādāt, kur man maksāja. Pēc prakses beigām pieņēma darbā un otro praksi jau vienkārši formāli uz papīra uzliku skolas lietvedībā, jo strādaju pilnvērtīgu darbu. Sfēra – loģistika.

Vispār, manuprāt, ja augstskolā ir paredzēta prakse, ir vērts meklēt normal uzņēmumu un paciest to laiku, jo potenciāli var tikt uzreiz normālā vietā/amatā strādāt, iekrāt pieredzīti, paskatīties, kā lietas notiekās. Uzskatu, ka fiktīvas prakses gadījumā cilvēks pats zaudē savu iespēju kaut kur pakāpties uz augšu.

4 gadu laikā prakse bija tikai 1x, kuru neapmeklēju, tikai parakstīja dokumentus. Gribēju iet, bet tāda iespēja nebija. Darba devējs solīja sūtīt darbu pa e-pastu. Labi, ja 2-3 x atsūtīja, nu neko. Strādāju paralēli savā jomā, t.k. nebija nekas traģisks. Tajā uzņēmumā negribētu un nevarētu arī palikt.

T.k. bija ieplānots iet pralsi citā uzņēmumā, kur tiešām reāli būtu darbs un vajadzētu iet, bet pēdējā brīdī uzņēmums atteica un vajadzēja burtiski pāris h laikā atrast citu prakses vietu. Lūk, tā

pašlaik eju praksi medijā (mācos žurnālistiku). joma ir pētnieciskā žurnālistika, un tur žurnālisti neatsēž uz vietas vajadzīgās stundas, bet gan veic intervijas un bieži arī strādā no mājām. es arī tādā pašā režīmā