Skandāls minūtes laikā

Tas gan nav normāli kā tā var aizsvilties, zinu, ka ar savu draugu tikai pasmietos, nebūtu tas iemesls strīdam.

Jums tādi strīdi bieži gadās?

Jā ir bijis. Tik cik ātri sākās tikpat ātri beidzas.

nu cilvēks no miega bija nervozs vienkarši

Protams, ka ir bijuši šādi skandāli, tāda ir dzīve, nomierinamies un ir ok, kam gan nesanāk, varbūt uzmodināji no laba sapņa :)

mani arī tracina tādi emocionāli un nesavaldīgi vīrieši :D

Ir bijis, parasti vistrakāk iet pirms kaut kādiem PMS, kad sapsihojos, pati apraudos, pati naku atvainojos un no malas noteikti izskatos pēc šiziķes :D

Jā, ir ik pa laikam tādi strīdi pilnīgi no zila gaisa! Viņš spēj radīt problēmu uz sitienu un jau pēc 5 min aizmirst visu un izlikties, ka nekas nav bijis. Es savukārt par tādiem sīkumiem nekad nespētu sacepties, bet nu ja man sāk braukt virsū un pārmest, es apvainojos un uz visu dienu esmu skumīga.

Bija viens gadījums, kad šķīvis nokrita un saplīsa. Mana reakcija - nulle emociju. Vienkārši salasu lauskas, izmetu un viss. Viņam nē - ak ka tas gadījās, kur skatījies, nu kaut kāds trakums, tagad jāslauka grīda, ak šausmas, ar briesmas. Un tāds izvirdums uz pāris minūtēm. Pēc tam nomierinās un dzīvo kā nekas nebūtu noticis. A man ta iekšā sāk gruzdēt... un reāli visas brīvdienas biju neomā.

Kā panākt, ka viņš neaizsvilstas par sīkumiem?

Miranda, viņš tāds vienmēr ir bijis? Tad viņš vienkārši ir tāds cilvēks un viss

palmira - vot tieši mana vīrieša gadījums :)
Un kā ar tevi pareizi ir jāapietas? Iesaki kā ar tādu cilvēku dzīvot un saprasties

Iesaku pašai izvērtēt, vai Tev ir iemesls vispār apvainoties par tādu nonsensu. Ja Tavs vīrietis vienkārši tāds ir, tad izdomā, pieņemt vai nē. Kāda jēga Tev gruzdēties par tādu muļķību, kamēr vīrietim viss kārtībā un pēc 10 minūtēm vispār par to aizmirsis. Lieki sarežģī sev dzīvi.

mur mur, it kā vienmēr tāds ir bijis, bet agrāk ne tik izteikti, kļūst arvien trakāk ;)

miranda, ar mani ir tā , ka mani tad neņēma galva, atļāva nobubināties, ka jau pati rakstīju, pārgāju un atvainojos:)
bet nu protams centos nekašķēties, bet , ja cilvēks ir tāds kašķīgs, emocionāls, tad.. kādreiz tas tāpat nāk ārā :)

Atceros tikai 2 šādus gadījumus 5 gadu kopdzīves laikā, kad mans vīrietis izcēlās ar skandālu uzrīkošanu tiešām par neko. Bet atļāvu viņam izlādēties - pretī ar argumentiem nestājos. Kad vētra bija norimusi, pats atkopies pēc tā - protams, sekoja atvainošanās. Dusmas un nelielo aizvainojumu noriju un turpināju dienu nedomājot par to :)

Un tāpēc man ir jācieš? :(
Kā lai pārmāca tādu? :)

Nu vispār man tāda uzvedība sākās tad, kad attiec. gāja uz otru pusi, laikam tās jūtiņas atsala, jo sākumā tā nebija :)

Nu ja viņš vienmēr tāds ir bijis, tad dzīvojot kopā un pierodot vienam pie otra viņš vairs īpaši sevi nekontrolē kā attiecību sākumā, tad nu izrāda sau īsto būtību... Samierinies, ja gribi būt ar viņu kopā, izrunājies, kas Tevi neapmierina un, ka jūties sāpināta. Dažreiz vīrieši neredz pat mūsu asaras kamēr nepasakam, ka raudam, nju tas tā, domāts, ka viņiem vajag ar karoti ielikt mutē ;)

Bet tas noteikti tagad nav jaatiecina uz sevi ;) katrs gadījums individuāls tomēr.

Tu nevari izmainīt otru cilvēku, ja viņš vienmēr tāds ir bijis. Bet - Tu vari izmainīt savu reakciju. Ja tāpat zini, ka viņš aizsvilstas un tikpat ātri arī viss pāriet, tad vnk neņem to pie sirds un nebojā sev noskaņojumu.

Es vispār reiz ar viņu jau tieši par to runāju un parsiju viņam, ko man darīt tādos brīžos. Viņš forši atbildēja - stāvu klusu un nebrēc pretī, jo tad viņš divtik bļaus virsū. Nu respektīvi man jāļauj lai uz mani rēc un jābūt mīļai, jaukai utt :) :)

Es bļauju uz visiem,kad guļu, visus lamāju, pati neko pēc tam neatceros. Draugs saka,ka palieku debīla, vairs it kā nepievērš tam uzmanību.