Nav vairs tie laiki, kad cilvēki alās dzīvoja un sievietes galvenais pienākums bija sadalīt mamutu. Mūsdienās mamuts vismaz jāpalīdz nomedīt, tā tēlaini izsakoties. Tāda nu ir mūsdienu dzīve, ka nekas cits bieži vien neatliek kā kļūt par māti varoni. Ir jāstrādā, jātiek galā ar bērnu, jāuzkopj māja, jāiepērkas, ēst arī gribas - ir jāgatavo, bardakā dzīvot negribas... Protams, ir vīrieši, kuri ļooti daudz palīdz mājas darbos utt., šobrīd runa nav par to. Arī labi izskatīties tā kā vajadzētu. Bieži vien sievietes, kuras saprot, ka nav gluži nevarīgas un var un dara pašas visu (lai gan - daļā gadījumu nekas cits neatliek), aizmirst, ka ir sievietes... Tās pati visu varu ir tās karoga nesējas un biedē vīriešus, bieži vien liekot justies nevajadzīgiem, jo rodas sajūta, ka iemīlētā sieviete ir kļuvusi par tādu čomu - var kaut ko salabot vajadzības gadījumā, smagumus pārcelt, pārbīdīt utt. Tādu sieviešu reizēm paliek žēl - tik loti citām pārmet - kas, tu nevari to un šito, kas tu par sievieti utt., lai gan tas drīzāk būtu vīrieša darbs, žēl tādā ziņā, ka viņas, šķiet, pašas sevi vairs kā sievieti neuztver.
Protams, gadījumi ir daudzi un dažādi.