Sveiki :)
Gribēju padalīties ar savu bēdīgo stāstu, un lūgt jūsu padomus, jo nepieciešama tieši jūsu palīdzība, jo pati īsti nesaprotu , kas notiek . :(
Nu, tad es sākšu . Puisi pameta draudzene , ar kuru kopā viņš bija 5 gadus , bet kādu dienu draudzene viņam pateikusi, ka viņa viņu jūt tik kā parastu draugu. Pēc dažām dienām puisis uzzinājis, ka viņa draudzen jau ilgu laiku tiekas ar kādu citu stiprā dzimuma pārstāvi , un pateicis , ka viss cauri. Es šo puisi pazinu ļoti maz, bet viņš man visu izstāstīja sīkumos, un teica , ka man uzticas. Pēc neilga laika aicināja laukā, es, protams, neateicos un devos ar viņu laukā. Pavadījām forši laiciņu, un iepazināmies tuvāk. Man pat radās simpātijas pret viņu. Daudz čātojām , sazvanījāmies, un driz sekoja otrais satikšanās reize, un ari pavadījām neaizmirstamu dienu un nakti. Pēc šīs nakts viņš pateicis , ka esmu viņam iepatikusies, un varētu pat kas sanākt. Pēc mazliet ilgāka laika sekoja trešā tikšanās reize, bet tā bija savādāka, todien jutos ļoti slikti un garstāvoklis nebija viens no tiem labākajiem , un vel viņš neizrādija nekādu interesi pret manīm , pastaigājāmies ilgi, bet mūsu starpā valdīja nepatīkams klusums, kas nomāca mani vēl vairāk! Kad ierados mājās, sapratu to, kad kas nav tā kā tam jabūt... pēc dažām dienām saņēmos , pazvanīju viņamun pateicu visu ko domaju par viņu, bet viņš man atbildēja, ka pēdējā tikšanas reizē jutis mani tik kā parastu draugu. Es atbildēju, kapēc viņš to neteica ātrāk, tad nebūtu tik ļoti man sāpējis. Bet viņs atbild-Gribēju vel tikties ar tevim , jo toreiz , ka pirmās reizes tikos ar tevim ,iedomājos tevi kā savu otro pusīti, bet pēdējā reizē tā nebija...... un mūsu saruna beidzas. Es īsti nesaprotu , ko man darīt, man tiešam ļoti viņš patīk, bet pieķeru sevi pie domas, ka viņš tik spelejas ar manām jūtām.