Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Ētiskā dilemma(vēl mazliet par abortiem)

 
Reitings 13796
Reģ: 23.10.2010
Ar šīs tēmas uzsākšanu, es, protams, riskēju, bet man tiešām šķiet, ka varbūt būtu noderīgi un interesanti palasīt dažādus viedokļus. Pirms metamies iekšā, man nenāk ne prātā kādu aizvainot, sadusmot vai provocēt.

Zinām, ka mūsdienās medicīna platiem soļiem ir gājusi uz priekšu. Var veikt dažādas analīzes arī sakarā ar grūtniecību u.c. Vispār par šo tēmu aizdomājos, redzot, paziņas ģimeni, kurā aug bērniņš ar BCT.
Kāds ir jūsu viedoklis - vai tad,ja analīzēs atklātos(nezinu vai tā jau var, bet ja nē, tad domājam nākotnē), ka gaidāmais bērns ir smagi slims - BCT, Dauna sindroms un tml. vai bērnu paturētu, vai veiktu abortu? Vai uzskatāt, ka ja "liktenis" tā ir lēmis, tad tā tam jābūt un audzinātu, mīlētu tādu, kāds viņš ir, vai tomēr izmantotu mūsdienu tehnoloģijas un bērnu nepaturētu?
Zinu, ka smaga un zināmā mērā muļķīga tēma, bet pasaule uz to iet. Vai tas ir labi, ka mūsdienās dabiskā atlase izpaustos šādi, pašu vecāku rokām, bērnus ar smagām slimībām pat nelaižot pasaulē, vai tomēr uzskatāt, ka tā ir bēgšana no problēmām un nevajadzīga iejaukšanās? Vai izvēle laist šādu bērnu pasaulē ir iespējas došana viņam, vai nežēlestība,apzinoties, ka visu mūžu viņš var palikt nespējīgs par sevi parūpēties?
07.03.2013 13:15 |
 
Reitings 3146
Reģ: 30.12.2012
Kas ir BCT?
07.03.2013 13:18 |
 
Reitings 1519
Reģ: 30.04.2010
Nē, nelaistu pasaulē slimu bērnu, ja to zinātu. Kādēļ mocīt viņu, sevi, citus.
07.03.2013 13:18 |
 
Reitings 11698
Reģ: 29.11.2012
Tieši nesen ar draugu par šādu tēmu aizskārām.
Uz šo brīdi es teiktu,ka mazulīti nepaturētu,ja viņam atklātos kāda nopietna kaite,jo es negribētu,lai bērns ir ierobežots un nelaimīgs augtu,ka pats nespētu ar sevi tikr galā utt.
Bet iespējams, ka tā es domāju tikai tagad..varbūt,kad mazulis vēderā būtu - domātu citādāk un paturētu.
07.03.2013 13:18 |
 
Reitings 13796
Reģ: 23.10.2010
BCT - BĒRNU CEREBRĀLĀ TRIEKA
07.03.2013 13:19 |
 
Reitings 3146
Reģ: 30.12.2012
Es arī nelaistu pasaulē, ja uzzinātu pirms dzimšanas. Man galvenais, lai bērns ir vesels.
07.03.2013 13:20 |
 
Reitings 2264
Reģ: 21.01.2013
Es domāju, ka sievietes, kas plāno bērnu, vai arī tās, kas ir mātes un kurām bērni ir veseli, par to īsti negrib domāt. Tā izvēles dilemma parādās tad, kad diagnoze jau ir noteikta. Nu un kamēr ar to nav saskares var domāt vienu, bet tad, kad fakts jau ir noticis, domas var arī mainīties par 100%.
07.03.2013 13:20 |
 
Reitings 991
Reģ: 11.05.2012
Ja godīgi, es nezinu, ko es darītu. Ceru, ka man tāda izvēle nebūs jāizdara!
07.03.2013 13:21 |
 
Reitings 8407
Reģ: 29.01.2009
Nepaturētu bērnu, ja zinātu, ka viņš slims, jo tur jau būtu sabiegtas vismaz 3 dzīves - vecāku un bērna.
07.03.2013 13:21 |
 
Reitings 8171
Reģ: 14.01.2013
Noteikti nelaistu pasaulē slimu bērnu,kamēr es dzīvošu,tikmēr spēšu par viņu rūpēties,bet kas notiks pēc tam? Latvijā šāda veida aprūbe ir ļoti zemā līmenī.
07.03.2013 13:22 |
 
Reitings 3298
Reģ: 16.04.2012
Nepaturētu - drīzāk aizdomātos par cēloni, kas man būtu jāmaina, jāizprot savā dzīvē, ja man tika sūtīts šāds pārbaudījums. No otras puses - tik viegli "apejot" šo pārbaudījumu, vai netiktu uzsūtīts kāds smagāka līmeņa kontroldarbs? Ļoti plaša tēma.
07.03.2013 13:25 |
 
Reitings 3743
Reģ: 31.01.2009
Es ļoti gribētu, lai šāda iespēja pastāv. Domāju, ka jebkurš vecāks grib, lai bērniņš būtu vesels. Manuprāt, vajag domāt uz priekšu- (jo vecāki nav mūžīgi) kas parūpēsies par šo cilvēku visa mūža garumā, ja viņš pats nav spējīgs par sevi parūpēties. Kaut kādā mērā ticu, ka tas ir liktenis un katram cilvēkam ir lemts nest tik, cik viņš var panest, bet ja no tā var izvairīties- kādēļ ne?! Vai cilvēks, kurš nav pie pilnas apziņas spēj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi?
Ja nebūtu tik attīstīta medicīna, slimie bērni nedzīvotu tik ilgi. Patreiz tā ir mākslīgā uzturēšana, nav vairs dabīgās atlases, kā senākos laikos. Medicīna šos cilvēkus uztur, kaut gan pēc dabas likumiem viņiem nav lemts tik ilgi dzīvot. Jā, tas izklausās nežēlīgi, bet kādreiz bērnu mirstība bija daudz lielāka- daba pati izvēlējās stiprākos.
Noteikti nepaturētu. Zinu, ko tas nozīmē- kādu kopt. Man nav tādu nervu, lai rūpētos par slimu bērnu. Domāju, ka agri vai vēlu sāktu ienīst sevi, savu dzīvi un bērnu. Ja slimu bērnu izvēlas paturēt- tā jau ir sevis nolemšana nelaimīgai dzīvei.
07.03.2013 13:26 |
 
Reitings 91
Reģ: 23.01.2013
Es ļoti ceru, ka man nekad dzīvē nenāksies veikt šādu izvēli. Jo tā pat kā Seleste nevaru pateikt ko darītu, jo pagaidām tās analīzes laikam nav 100% un dzirdēti laimes stāsti, kur mazie piedzimst veseli, lai gan ir bijusivarbūtība par Dauna sindromu.
BCT laikam gan neiedzimst, bet ar to var saslimt daudz vēlēk, pat ap 20 gadiem.
07.03.2013 13:26 |
 
Reitings 15092
Reģ: 29.01.2009
Absolūti neredzu neko nosodāmu, ja var izmantot medicīnas attīstību savā labā! Es pat īsti nekādu baigo dilemmu te nesaskatu...
07.03.2013 13:27 |
 
Reitings 13796
Reģ: 23.10.2010
Aizdomājos, kur ir tā robeža, kad bēgt no problēmām ir pieņemami, kad aborts kā risinājums ir pieļaujams, bet kad nē un jau atkal par to vai iemesls maina sekas? Vai sašutums par abortu citās diskusijās kaut kur tomēr nav divkosīgs, ja pieļaujam noliegto citā situācijā? Un vai mans salīdzinājums ar slimu bērniņu ir vienīgā ētiski pieņemamā situācija, kurā drīkst veikt abortu un citi iemesli nav gana pietiekami un akceptējami?
07.03.2013 13:28 |
 
Reitings 13796
Reģ: 23.10.2010
Zakji - tā dilemma varētu rasties, kad domā - vai man nogalināt savu teorētiski slimo bērnu, vai paturēt.
07.03.2013 13:28 |
 
Reitings 15092
Reģ: 29.01.2009
Vienmēr esmu uzskatījusi, ka tā ir sievietes brīva izvēle, kuru vispār nedrīkst nosodīt. It īpaši jau izvarošanas, veselības problēmu un tml. gadījumos!
07.03.2013 13:29 |
 
Reitings 1283
Reģ: 02.09.2012
Mums ar draugu arī reiz sanāca šāda saruna. Viņš ir par abortu, jo, lai arī bērns būtu mīlēts, viņam būtu smaga dzīve. Un, diemžēl, neviens no mums nav mūžīgs, tāpēc paliek jautājums - kurš pēc vecāku nāves rūpētos par šo bērnu, sniegtu viņam iespēju robežās pilnvērtīgu dzīvi?

Ja spriež racionāli un bez emocijām, es viņam piekrītu. Tomēr, ja nemaldos, šīs slimības var konstatēt aptuveni 5.-6. grūtniecibas mēnesī. Tas nozīmē, ka māte jau ir pieķērusies bērnam, ir apradusi ar domu, ka drīz viņas dzīvē parādīsies jauna dzīvība. Man liekas, ka šo izvēli beigu beigās vairāk ietekmē tā brīža emocijas.

Zinu, ka kad mamma bija stāvoklī, viņa arī skaitījās tajā riska grupā, kur ir paaugstināta iespēja dzemdēt bērnu ar šīm slimībām. Ginekoloģe, pēc ultrosonogrāfijas, teica, ka bērnam ir Dauna sindroma pazīmes un piedāvāja iespēju veikt abortu (aptuveni bija 6. mēnesis). Pazīmes bija - nepareiza deguna forma, kaut kas nebija īsti labi ar rociņām un stipri nepietiekams svars. Beigu beigās piedzima pilnīgi vesels brālis, kurš svēra ap 4 kg. Nu un kā ārstiem pēc tā uzticēties?
07.03.2013 13:29 |
 
Reitings 1202
Reģ: 22.01.2013
Nepaturētu un nesaprotu tās mātes, kuras, zinot diagnozi, patur.


Ja jau par abortiem - interesants gadījums, ko nesen lekcijās, te gan no juridiskā viedokļa, apspriedām:
Austrālijā kādam pārim bija jau 3 dēli, meita nomira īsi pēc dzemdībām. Vecāki tādās sērās, ka nu ieciklējušies, viņiem vajag meitu. Atkal paliek stāvoklī - dvīņu puikas. Tā kā nav meitenes, uztaisa abortu. Pēc aborta iesniedz prasību medicīniskai iejaukšanās hromosomu līmenī, lai būtu meita. Atļauju nesaņēma, tādēļ pie meitas tika ASV, kur tas šur tur ir atļauts.
07.03.2013 13:30 |
 
Reitings 318
Reģ: 29.01.2009
Man zināmai meteinei piedzima ar Dauna slimību bērniņš,ārsti teica,ka victicamāk piedzims slims,bet viņa izvēlējās laist pasaulē,skatos uz viņu -tik starojoša,priecājās,ka ir bērniņš...bet nu es tā nevarētu,būtu grūti,bet es negribētu,dzemdēt slimu bērniņu,viņam nebūtu nekādas dzives ,ne mums...
07.03.2013 13:31 |
 
Reitings 677
Reģ: 02.08.2009
ja es laicīgi uzzinātu,ka bērns 100% būs ar kādu no šīm slimībām, tad es bērnu nepaturētu. un pēc tam būtu grūti saņemties radīt citu bērniņu.. bet nu tā domāju tagad... grūti jau paredzēt kā justos un domātu tad..
07.03.2013 13:32 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits