Sveiki!
Rakstu te pirmo reizi, ceru uz kādu noderīgu viedokli.
Ar puisi esmu kopā vairāk kā gadu.
Viņš ir jauks, mums daudz kas saskan gan raksturā, gan viedoklī.
Man patīk viņa ģērbšanās stils, tas, ka kopj sevi, patīk viņa ķermeņa uzbūve, protams, viņš apmeklē zāli.
Bet, ir ļoti grūti izturēt vienu viņa mīnusu (varbūt diezgan muļķīgi), varbūt tie ir pat vairāki mīnusi...
Viņš mēdz sarakstīties ar meitenēm, viņš mēdz draugos spiest to muļķīgo - man patīk - pie meiteņu bildēm. Tās ir viņa kursa biedrenes, pirmā meitene, un draudzenes no viņa dzīves vietas. šodien neizturēju un uzrakstiju - tai meitenei gan ir jauka bilde! - uz ko viņš atbildēja - beidz man uz smadzeni pilināt, es neesmu neko izdarījis...- un tas man viņā nepatīk! Vienmēr vainīga palieku es! Tai vietā lai pateiktu - mīļā, beidz, viss ir labi, man neviena tā neinteresē kā tu ! (to mēs visas no mīļotajiem droši vien gaidām!) viņš sāk man pārmest, ka esmu greizsirdīga. (Patiesībā to noliegt nespēju) Ko man darīt? Tā nav pirmā tāda situācija...Jo vienmēr kad ieraugu kādu bildi kas viņam patikusi, man tomēr iegrauž sirsniņā...Nesen no ārvalstīm atbrauca viena ļoti simpātiska meitene. un turklāt viņa māsas laba draudzene, kas, nenoliegšu, ir ļoti simpātiska. Mūsu attiecībās izveidojās daudz strīdi dēļ viņas, bet kad viņa vēl nebija lv, viss bija labi! Varbūt man tā teikt nevajadzēja - es viņam pateicu - mby tu ar mani tikai kavē laiku lai pēc tam varētu skriet pie viņas gultā? -
Kur ir vaina? Manī vai viņā??? Un ja tā ir manī, ko man darīt?? Jo dažreiz es sev mēģinu iestāstit - nomierinies, beidz...tās ir tikai bildes. (bet varbūt aiz bildēm slēpjas sarakstes?) lai cik ļoti es vēlos pilnībā uzticēties viņam - es nespēju, mana greizsirdība dara mani traku! :/// Bet varbūt vaina ir puisī? Ko man darīt lai to labotu, jo puisi zaudēt nevēlos, jūtu, ka šim puisism jābūt ar mani ilgi, jo atšķirībā no citām attiecībām - es nevēlos tikt no viņa vaļā un viņa sabiedrībā es jūtos ļoti brīva!
293
