bēbīti gaidot

Martiņ, APSVEICU :)) Šobrīd arī es esmu māmiņa, sākumā bija tik slikta pašsajūta, bet ne vemšana, līdz pat 6 nedēļai, nācās nedēļu pie sistēmas pagulēt. Izteikta oža..... nevarēju neko ieēst. Kritos svarā :)) Tagad ir labāk :)) Darbā vienmār mani novērē, cik esmu "īzaugusi"'un katru reizi izsaka Vai .. cik Tu apaļīga.. jau :D
Meitenes, kā ir ar ūdens uzņemšanu, tā bija vienmēr mana problēma arī pirms grūtniecības??

Personīgi mana pieredze - ar pirmo bērnu dekrētā aizgāju 7.grūtniecības mēnesī, jo atvaļinājumu jau biju izņēmusi pirmajos grūtniecības mēnešos, arī darbs nebija grūts, tā teikt, sēdēšana uz vietas neskatoties uz instanci kurā strādāju. Ar otru bērnu, iestāde kurā strādāju bija palikusi tā pati, bet darba apstākļi krietni mainījušies, bet biju gudrāka un tieši pirms dekrēta paņēmu ikgadējo atvaļinājumu pilnā apmērā, kas pirms tam tika dalīts, lai visi tiktu atvaļinājumos, tā ka jau 6.grūtniecības mēnesī devos atpūtā.
Teikšu godīgi, abas grūtniecības mazliet slēpu no darba kolēģiem, bet man arī īpaši nevarēja pateikt, ka gaidu mazuli. Par otro bēbi informēju tikai tos darbiniekus ar kuriem strādāju ikdienā un priekšniecību, tādā veidā zināju, ka varu uz viņiem paļauties, ja nu gadījumā kas notiktu, pārējie nezināja līdz pat manai pēdējai darba dienai.

Manos darba apstākļos nekas netika mainīts neskatoties uz grūtniecību, bet es par to nesūdzējos, jo bija arī atpūtas brīži. Nemaz nebūtu gribējusi, lai man ko maina.

Neizjutu arī nekādu nelabvēlību no apkārtējiem, jo punci varēja redzēt tikai pēdējos mēnešos, par ko īpaši nebēdāju.

Es arī brīnos, kā grūtnieces var strādāt visu dienu stāvot kājās. Ofisa darbu vēl saprotu, bet nu darbs klientu apkalpošanā vai nakts maiņās šķiet nereāli savienojams ar grūtniecību.

Bet katrai taču grūniecība noris savādāk, atceros, ka ar māsīcu kopā līmējām tapetes, kad viņa bija kādā 5-6 mēnesī, bet es laikam par to satraucos vairāk nekā viņa. Viņa grūniecības laikā bija ļoti aktīva, pat dzemdības sākās, kad viņa sēdēja pie auto stūres. Un sīkais arī viņai tāds hiperaktīvs sanācis, ilgāk par 5 sekundēm nevar mierīgs nosēdēt. :)

Sabiedriskajā grūtnieces laižu sēdēt vienmēr, tantukus vēl varu nepalaist. Laižu nevis tāpēc, ka viņām grūti, bet tāpēc, lai grūtniece netraumētos, jo satiksmē var notikt situācijas, kad strauji jābremzē.

Kā jau te iepriekš teica- katrai grūtniecība ir savādaka. Par savējo īpaši nesūdzējos, nu varbūt pirmais trimestris bija nedaudz grūtāks. Vienīgi ar darbu bija nedaudz sarežģītāk, jo strādāju veikalā, kur darba diena bieži vien ilga visas 12 h, darbs ar klientiem, visu dienu uz kājām, turklāt ikdienā arī bieži jācilā smagumi. Labi, kolēģes man bija saprotošas, smagumus neļāva cilāt :D bet tie vīrieši! Bieži, man stāvot pie kases, atnāk vecis, nosviež savu smago (nu tā ap 15kg :D) pirkumu savā kases pusē, tipa, lai es pati ceļu un skenēju!!!
Runājot par dekrētu, tad izmantoju iekrāto atvaļinājumu un gāju kādu mēnesi ātrāk.

Tapēc man bija sarunāts ar priekšnieci, ka viņai uzreiz paziņošu, ja nu gadījumā būs nelabumi pirmos 3 mēnešus. Bet par laimi nevienu reizi nevēmu, bet sabiedriskajā gan palika melns gar acīm un aukstas kājas. Un vēl nogurums dara savu, bet paciest var un man arī nav nekāds diži sarež''gitais darbs, tikai dažās dienas ir tādas pasmagākas. :) Dekrētā iešu kādas 2nedēļās ātrāk, ņemšu atvaļinājumu. :)

P.S. Apsveicu ar mazuli. :)

Skaya - tas saucas ''nauda seko grūtniecei''.

Ambers - man arī bija grūti iedzert ūdeni daudz, jo neesmu no tām, kuras 2-3 litrus dienā var izdzert, bet nu - ko vajag, to vajag, gan savā, gan bērniņa labā. Man daktere teica siltu ūdeni dzert, tad nu mocīju iekšā, cik varēju.

Kad biju stāvoklī arī es tolaik strādāju apkalpojošajā sfērā kur nereti 12h bija uz kājām jābūt, BEt man automātā atcēla naktsmaiņas, aizliedza celt smagumus un saīsināja uz pusi maiņas, lai sanāk tikai 8h kājās pastāvēt, taču es prasīju savai dakterei slimības lapas, jo man tiešām sāpēja gan kājas gan mugura un negribēju sevi mocīt... viņa sākumā negribēja dot tāpat vien, bet kad jau parādījās reālas problēmas no šī darba, tad arī deva un iedeva līdz pat dekrētam.. sanāca pastrādāju vien 2 mēnešus...

grūtniecības sākumā man bija slimības lapa, jo man bija slikta dūša... mēnesi nogulēju gultā un vaŗju apvemties no mazākas kustības... traki bija...

un tad kad tas pārgāja pāris mēnešus pastrādāju, līdz ko paliku smagāka, vēders lielāks, tā pampa kājas un veidojās tonuss.. tad nozīmēja man mājās atpūtas režīmu un dzert daud zmagne b6 ar nošpu... un tā arī līdz dekrētam nodživojos... žēl, ka pamatoti beigās tiku pie slimības lapas :(

Es slikti jutos līdz 3.mēn. Pēc tam jau lieliski :) un ja ir veselības problēmas ginekoloģe bez ierunām dod slimības lapu, tā kā nav tik traki :) Grūtākais ir tikai tad kad piedzimst mazais, grūtniecības ir foršs laiks, kurš jāizbauda :)

Skaya - tas saucas ''nauda seko grūtniecei''.

Un? Kur teikts, ka tagad visi privātie ārsti sāks grūtnieces bez maksas aprūpēt? Tā iniciatīva "nauda seko grūtniecei" neparedz, ka grūtnieču aprūpe ir bezmaksas jebkurā privātpraksē, bet gan virkni visādu papildus bonusu (apmaksājamos medikamentus, papildus izmeklējumus 12.nedēļā u.tml.).