Iiisumaa aprakstiishu situaaciju. Esmu vientuljaa mate. Kopaa ar savu chetrus gadus jauno deelu dziivojam peedeejos chetrus gadus taalu prom no Latvijas. Visu laiku ciiniijos viena, jo berna tevs nelikaas ne zinis. Iepazinos ar viirieti, kursh pirmo reizi dziivee man lika sajusties kaa sievietei. Un taa nu saakaas muusu attieciibas par spiiti muusu dazaadiibai. Pirmkaart vinjsh ir no Venecueelas, kas jau ir otra pasaules mala. Vinjsh ir 11 gadus vecaaks, vinjam ir meitinja mana berna vecumaa. Vinjsh ir izshkjiiries. Dienas ir laimiigas, bet tajaa pashaa laikaa ir daudz bet...
Zinu, ka vinjsh nekad neuztvers manu bernu kaa saveejo veel jo vairaak ka ir paarlaimiigs par savu meitu. Par to biezhi aizdomaajos. Kaa buutu ja viirietim, ar kuru satiktos nebuutu beernu? Vai tad buutu mazaak domstarpiibu. Jaa, vinjsh man paliidz ljooti arii deela audzinaashanaa, bet vai tas buus pietiekami... Daudz diskuteejam jo abi esam ar savu raksturu.... Iisti nezinu, vai taas ir juutas, vai vienkaarshi juutos labi ka man kaads paliidz. Bet tad jau man jaameklee kaads bagaats vecis. Ja man ir juutas un vinjam arii, jo veel joprojaam esam kopaa, tad kaapeec mees visu laiku diskuteejam... Gribas dzirdeet viedokli no malas. Vai ir iespeejams buut laimiigai ar viirieti, kuram jau ir berns?
9
