Mans vīrs jūk prātā.

3922

Reģ: 06.03.2011

Sveikas, skaistās cosmo dāmas. :)

Mans vīrs jūk prātā, jo es esmu kaza.
Šobrīd esmu piektā mēneša sākumā. Esmu nedaudz pieņēmusies svarā, bet tā pa lielam - jaunas drēbes vēl nevaja. Pilnīgi bez vajadzības dzenu sei kompleksos par dabiskām lietām - vēders lielāks, svars lielāks, pati sev liekos kā tāds tanks, kura pakaļa telpā iesoļo stundu pēc krūtīm. Bet ar to protams viss nebeidzas. Jau kādu nedēļu mani moka kaut kas smagi līdzīgs depresijai. Tās cēloņus es nevaru izskaidrot - vienkārši, sēžu un raudu, raudu, raudu, raudu - līdz aizmiegu. Negribu ne runāt, ne celties, ne kaut kur iet, ne kaut ko darīt, neko.

Vakar viņš man tiešā tekstā pajautāja - grūtniecība ilgs vēl piecu mēnešus, vai tu domā visu šo laiku kaukt spilvenā un nerunāt?
Es atkal āku raudāt un pat nezināju ko atbildēt. Un vēl tagad nezinu, kas ar mani notiek.

Īsumā - vēršos pie jums ar jautājumu - vai kādai ir bijis līdzīgi? Varbūt, ir kādi ieteikumi? Kā rīkojāties, lai viss mainītos uz labo pusi? Jo man visa šī nolemtības padarīšana ir kaut kas jauns un galīgi negribēts. Un jūtu, ka tas viņu beidz nost tāpat kā mani.

17.02.2013 11:50 |

nakts

444

Reģ: 23.07.2012

bērniņš jums bija neplānots?

17.02.2013 11:54 |

buxiic

772

Reģ: 29.01.2009

Hormoni, hormoni, hormoni!

17.02.2013 11:56 |

marchixa

7743

Reģ: 29.01.2009

Jā - hormoni. Vajag runāt, runāt un runāt. Kā gan lai viņš saprot, ko tu gribi, ko domā, kā jūties, ja pati nesaproti?

17.02.2013 12:02 |

stellaglmr

3922

Reģ: 06.03.2011

Nu, es neesmu bērnu mīle un man vispār ļoti grūti tas viss nācās. Bet, es domāju - ne tas ir pie vainas, jo attieksme pret grūtniecību mainījās pēc pirmā USG.
Un nevajag visu novelt uz hormoniem. Esmu no dabas līdzsvarots un racionāls cilvēks.

Bet jāatzīst, ka man nav ne mazākās nojausmas kas ir visas šīs raudāšanas cēlonis un līdz ar to, es nezinu kā tam cīnīties pretī. Oh.

17.02.2013 12:04 |

Lancaster

7497

Reģ: 29.01.2009

jā, es arī daudz raudāju un neko īpaši ar to padarīt nevarēja :)

17.02.2013 12:04 |

Pirmā Sieviete

3376

Reģ: 18.03.2012

Ja nevar par to runāt, uzraksti vīram vēstuli. Bet, jā, tie ir hormoni. Es grūtniecības laikā reiz pat grīdu slaukot sāku raudāt. :D Paklausies nomierinošu mūziku. Es klausījos youtubē atrodamo mūziku grūtniecēm, noteikti ej pastaigās, izvēdini galvu. Palasi kādu grāmatu, vārdu sakot novērs domas.

17.02.2013 12:05 |

palmira

676

Reģ: 08.10.2009

tieši tā, hormoni, un atslābsti un nomierinies..
ko Tu domā par svaru, kas pēc dzemd. atkāpjas super ātrumā, ja vien kko bišķīt padari un nerij 10x dienā frī, ja jums abiem būs tūlīt pēc 4.mēn. kaut kas tik jauks.. :)

man tā patika grūtniec. periodds.. jauna biju, bet pat tad izbaudīju, pieņēmos par 30!!!!kg, bet pēc pusgada jau neviens lieks vairs nebija.. atslābsti-un dzīvo nost :)

17.02.2013 12:06 |

ezis

349

Reģ: 29.01.2009

Jā varu tikai piekrist, tie ir hormoni. Katrai sievietei gaidīšanas laiks ir savādāks, bet hormoni ir visām un to izpausme katrai savādāka.

Meitenes šeit gan jau Tev varētu ieteikt daudzko, bet vai Tu kko no ieteiktā arī darīsi atkarīgs tikai no Tevis.

Jāmēģina saņemties kaut vai iziet pastaigāties pat ja negribas, jo svaigs gaiss tomēr var nākt par labu.

Un Tavs vīrietis nejūk prātā, viņš vienkārši nesaprot, kas ar Tevi notiek. Ja viņš ir ar mieru uzklausit Tevi, tad stāsti viņam, kas ar Tevi notiek. Viņam jau ari nav viegli, ka Tu visu laiku raudi un neko nesaki.

Vari ieviest dienasgrāmatu un taja pierakstīt savas sajūtas.

17.02.2013 12:07 |

hohotuška

1319

Reģ: 11.10.2009

Jā- hormoni..bet, ja līdzekļi atļauj, varbūt aizej pie psihoterapeita?- Izklāstīsi savas bēdas un sakārtosi domas! ;)

17.02.2013 12:08 |

Carpe Diem

3031

Reģ: 26.02.2010

Es ntikai nesaprotu, kàpēc nosaukums ir - Vîrs jūk prātā?! Kāds tam vispār sakars ar Taviem hormoniem?!

17.02.2013 12:08 |

messyjesse

Reģ: 12.02.2013

Tie ir hormoni, pa lielam tiešām to visu ietekmēt nevar. Vari vienīgi censties runāties ar otru pusi, tas tiešām daudz ko dos! Turklāt ļoti daudzas problēmas nāk arī no mūsu galvām, kad sadomājamies un iedomājamies visu daudz sliktākās krāsās nekā ir. Strādā ar sevi un motivē sevi- piecelies no rīta jau ar domu, ka dzīve ir skaista. Tu gaidi brīnišķīgu brīnumu, priecājies par to. Tagad Tev ir iemesls daudz vairāk padomāt par sevi, jo no Tevis atkarīgs arī tas, kā jūtas bērniņš puncī. Man grūtniecība saistās ar brīnišķīgu laiku, izbaudiet abi divi to, Jums taču ir iemesls priecāties. Un atceries, ka ļoti daudz kas nāk no mūsu galvām, ja domāsim, ka ir slikti, man ir depresija un gribas raudāt- tā taču arī būs. Lai veicas! :)

17.02.2013 12:09 |

Salomē

5709

Reģ: 29.01.2009

Tas ir normāli, tie tiešām ir hormoni. Protams, grūti samierināties ar to, ka nesanāk pārvaldīt savas emocijas, bet tā tas grūtniecības laikā ir... Pastāsti par to vīrietim, nav jau īsti tikai Tava vaina, ka šobrīd esi tik emocionāla. Ar viņa atbalstu noteikti būs vieglāk.

17.02.2013 12:09 |

marchixa

7743

Reģ: 29.01.2009

Es arī esmu līdzsvarots cilvēks, bet tagad, atceroties visas tās šausmas, ka asaras pašas tecēja aumaļām, draugs teica, lai nomierinos, citādi kaimiņi zem mums noslīks manos asaru plūdos, es sāku raudāt vēl vairāk. :D Tajā brīdī it kā likās, ka tā tam jābūt, emocijas nedrīkst paturēt sevī un bija iemesls, kāpēc raudāt, bet definēt nevarēju, vnk. likās, ka vajag raudāt, tizla sajūta. Tici man - pēc kāda laika sapratīsi, ka hormoni pie vainas.
Un jā - man arī likās, ka esmu milzīga, resna, nezinu, ko gribu, kur nu vēl ēst. Draugs zvana no veikala, prasa, ko ēdīšu, man atkal asaru plūdi. Vienīgais mierinājums - tas nevelkas mūžīgi. ;)

17.02.2013 12:10 |

Madonna ar ložmetēju

3084

Reģ: 29.01.2009

stellaglmr

negribu jau mācīt, bet Tu tak esi informatīvos materiālus par grūtniecību lasījusi? Hormoniem ir gan liela nozīme. Piemēram, pēc orgasma, izdaloties endorfīniem, mēs esam pārlaimīgi. Un tam nav nekāda sakara ar līdzsvarotību un racionālismu.
Ir lietas, kuras ar gribasspēku neietekmēsi. Vīram noteikti izstāsti, ka nepazīsti ne sevi, ne to, kas šobrīd notiek ar ķermeni....var jau meklēt profesionālu palīdzību.
Tikai nedistancējies no viņa. Jo brīžos, kad otrs cilvēks nezin, kā var palīdzēt, viņš var nedarīt neko.

17.02.2013 12:14 |

Nika1

449

Reģ: 09.11.2010

Traka esi vai šitā riskēt? Es tev iesaku tūlīt pat sevi savest kārtībā un sākt normāli uzvesties. Tev taču vēl tik daudz grūtniecības mēnešu priekšā, klāt vēl dzemdības, pēcdzemdību laiks un bērna kopšana. Vai zini, kas ir pats lielākais riska laiks, kad vīrietis (pat normāls vīrietis, kurš mīl utt) var aiziet pie citas. Visas dzīves laikā tieši grūtnieces un jaunās māmiņas psihi ir tas, kas liek pat sakarīgam vīrietim iegādāties mīļāko. Tāpēc nejoko tā! Saved sevi kārībā un esi divtik mīļa, iejūtīga un saprotoša, velti vīram uzmanību,maigumu, seksu. Cik daudz nav dzirdēti stāsti, ka sieviete par šo visu aizmirst tieši šajā laikā un tad brīnās par izjauktām ģimenēm

17.02.2013 12:19 |

stellaglmr

3922

Reģ: 06.03.2011

Oh, paldies meitenes par mierinājumiem un ieteikumiem.
Laikam taisnība vien būs - pašai ir jāpiespiežas saņemties. Nomācoši ir tas, ka es atveru muti, lai sāktu runāt, bet skaņa ārā nenāk, jo teikt liekas, ka nav ko. Un atkal jāraud. Bet lasu, ka dažām ir līdzīga pieredze.

Al Qaeda - viņš jūk prātā no neziņas. Dara burtiski visu, lai es runātu, justos labāk - bet visbiežāk tas beidzas ar pilnīgi pretējo. Asaras birst vēl bagātīgāk. Un nav normāli, ka mana rīcība šādi gandē attiecības. un tad atkal jāraud, jo esmu kaza, kura dzen vājprātā savu vīrieti.

Nezinu ar ko lai sāk, nezinu neko. Iespējams, derētu aiziet pie kāda terapeita.

17.02.2013 12:22 |

Limeleaf

448

Reģ: 25.01.2013

Un nevajag visu novelt uz hormoniem. Esmu no dabas līdzsvarots un racionāls cilvēks.

Tas, ka tu no dabas esi līdzsvarots un racionāls cilvēks, protams, ir lieliski, bet tas nekādi nevar stāties pretī stāvoklī esošas sievietes hormonu vētrām :D Ir ar vīru jāizrunājās, jāpasaka, ka pati šobrīd nesaproti, kas ar tevi notiek, jo hormoni trako (kā nekā tu esi stāvoklī - viņš noteikti ir redzējis vismaz kādu filmu, kur sieviete arī nemitīgi ēd, tad raud, tad smejās, tad kliedz, tad atkal raud :D ), tas viss ir pilnīgi normāli.

17.02.2013 12:23 |

Salomē

5709

Reģ: 29.01.2009

Nika, ja iepriekš attiecībās viss bijis kārtībā, tad sievietes emocionalitāte grūtniecības laikā nevar būt šķiršanās vai mīļākās uzrašanās iemesls. Protams, vīrietim ir jāpievērš uzmanība, ir jārunā par savām domām un jūtām, bet pārvērst to kā primāro mērķi "ka tik mani nepamet" stilā nudien nevajadzētu.

17.02.2013 12:25 |

Nika1

449

Reģ: 09.11.2010

Nu bet neviens jau nezina, vai pirms grūtniecības viss tiešām bijis super uz visiem 100 procentiem. Risks tāpat pastāv. Un kāpēc speciāli izaicināt likteni?

17.02.2013 12:29 |