Vientuļajām māmiņām iet grūti. Palīdzēsim?

Var jau arī saukt nikā :D Bet tikai ziniet, ka neviena neiecietīgā kuce nerakstīja ko tādu, kas liktu domāt, ka neiecietīgā kuce ir neiecietīga un bezjūtīga.. :D

Bet, kā jau minēju - nākošnedēļ tiks vāktas mantas citai māmiņai, un noderīgs ir viss.

uz kuru dienu? un kur vest tās mantas? uzraksti privāti :)

Kur ir bērnu tēvs i bio...
Kā viņam nav kauns...

Mantas var nogādāt Māmiņu Klubā, Rīgā, Vīlandes ielā 1, tālr. 67350750.
Nākošnedēļ tiks ziņots, kas būtu nepieciešams tai māmiņai. Pa šo tālr. arī sīkāku informāciju var uzzināt, ja nu kādai papildus jautājumi rodas. :)

Es vairs nevaru izturet esmu Uk ,maniem tuvajiem ari iet gruti,palidzu ka varu,ar naudinam,so to nosutu,bet mums ari te neiet viegli sitamies ka pliki pa natrem,ar smagu veselibu .temperaturu eju uz darbu,jo par visu jamaksa,vel ienacu seit,man sirds to nevar izturet es raudu par so visu ,ka man sap ,ka valdiba vairak neko nespej palidzet sadam gimenitem ,esmu soka un noraudajusies,tik zini vienu tie cilvecini kas palidzes sadam mammitem kas nonak grutibas,Dievs desmit kartigi atmaksas,visam jauku dienu!

flower_21342, diemžēl, bet skarbā dzīves realitāte. :(

Ja kāda ir Mežciemā un vēlas palīdzēt personīgi, ir māmiņas tālr. nr.

Man liekas, ka tās, kuras visus tur aizdomās un bļaustās, tikai kārtējo reizi grib citiem uzsvērt to, cik pašām labi iet un kādas pašas varenas dāmas! Nu, es stipri šaubos par to! Man IR žēl to bērnu un arī tās sievietes, un nedod Dievs ko tādu piedzīvot! Jābūt tak kaut kripatu cilvēcīgiem!

Mežciemam tuvumā nav kāds Humana veikals ? Tur tik jaukas drēbītes bērniņiem var atrast , par 30-50 santīmiem . pārkskaitītu kaut pāris latiņus

parasti,kad tie 30-50sant bērniem nekā nav, pat kad pa 1Ls knapi ko var atrast bērnam

Lai netiktu atņemts trūcīgās statuss, šai māmiņai nedrīkst pārskaitīt naudiņu, šī lieta tiek risināta - veidos kontu, uz kuru būs iespējams pārskaitīt naudiņu, bet šobrīd jātiek galā ar formalitātēm.

Cik cilvēku,tik viedokļu. Es ziedoju šai māmiņai dīvānu. Man tāpat viņu nevajag un cerēsim,ka šai māmiņai noderēs. Ir jau krāpnieki,bet ej un atškir,kurš ir īsts krāpnieks,kurš nē.

MiniAnja, ahā, es jau pēc nika spriedu - esi vai neesi tā pati, kas MK. :)

Šajā gadījumā, šķiet, ka nav divu domu - ir nepieciešams viss, jo cilvēciņiem nav tikpat kā nekā...

ai, es jau noraudājos. sajutos tāda kuce ar savām "problēmām".
prieks, ka ir cilvēki, kas ir tik atsaucīgi un visu noorganizē!tas ir pats labākais!:):)

un nevajag "pasargāt" dāsnos(kā kāda te teica)-uzskatu, ja tu ziedo un palīdzi kādam, tad, pirmkārt, tu to dari SEVIS dēļ! un kā to izmantos cilvēks, kas lūdz, tas, lai ir uz viņa sirdsaziņas

Jackie, pazīstama sajūta, kad uztraucies par savām problēmām un izlasot kaut ko tādu, saproti, kas ir īstas problēmas, nespēju pat īsti sevi iedomāties viņu vietā.

Jā, protams, ziedojot izdari labu darbu un ceri, ka tās mantas kalpos ilgi, bet, ieraugot, ka cilvēks vnk. pārdod tālāk un lūdz atkal ziedot, sajūta droši vien ir pretīga. Ļoti žēl, ka šādu nekrietnu cilvēku dēļ bieži vien jācieš tiem, kuriem tiešām nepieciešama palīdzība...

marchixa,heh atkodi gan.

Bāc, un man būtu tik daudz, ko atdot, bet neesmu Rīgā un draugs ar nav no tiem ziedotājiem. Pati labi zinu, kā tas ir, kad nav, ko ēst un nav ko vilkt mugurā, pat pārāk labi zinu. Un zinu arī to, ka tuvinieki šādās situācijās mēdz būt pirmie, kas novēršas. Atceros kā mamma gāja lūgt manam krusttēvam naudu kaut kādā 5 vai 6 klasē, kad viņi ar tēti bija šķīrušies, tas atkal cīnījās ar alkoholu un vecmammai pensija bija 70 Ls un mammai alga 50 Ls (dzīvojām ar omi). Mans krusttēvs ir miljonārs un viņš atteicās aizdit mammai 100 Ls. Skolas grāmatām un drēbēm... Arī tēta mamma atteicās un visi citi. Par tēti nerunāsim, jo viņš lidinājās delīrija sapņos. Nekad neaizmirsīšu, kā mamma raudāja... pārdeva televizoru , vienīgos zelta auskarus un mūzikas centru, lai man būtu grāmatas skolai. Bet, protams, tiklīdz viss nokārtojās, mamma dabūja labāku darbu, vairāk pelnīja, visi atkal uzradās - sāka apbērt ar dāvanām, brauca ciemos un cukurs bira pa visām vīlēm. Tagad, kad mammai iet slikti, atkal neviena nav. Izņemot mani. Vienmēr kaut ko aizvedu, nopērku brāļiem un māsai, jo man vēl spilgtā atmiņā ir tas, kā mammuks raudāja, ka man būs jāiet uz skolu un jāsaka, ka grāmatas man nav... (tajā laikā vēl skolas bibliotēka grāmatas nedeva)

Ance, jā, tā ir briesmīga sajūta. Šķiet, ka lasot šos stāstus nākas pašai izdzīvot to atkal... Man gan nav bijis tik traki kā šai māmiņai, nedaudz tuvāk tavam stāstam...

Bieži vien māmiņas saorganizējas, kuras ir tuvāk un izdomā kā tās mantas nogādāt, parasti atrodas kāda, kura uzņemas visu savākt vienkopus un nogādāt vajadzīgajā vietā.

http://www.maminuklubs.lv/mk/paldies-jusu-ziedojumi-aizvesti-mezciema-trucigajai-mammai-ievai-139771/

Liela daļa saziedoto mantu šodien tika nogādātas māmiņai, kura bija neizsakāmi priecīga un pateicīga. Bērniņi tika pie drēbītēm, gultas, gardumiem...

prieks par padarīto, marchixa būtu labi,ja arī turpmāk publicētu šeit info, kad ko kam vāc, labprāt palīdzēšu,cik manos spēkos.