Sākšu ar to,kad man ilgāku laiku teju 2 gadus nav bijušas attiecības..tagad man ir attiecības un tās nav veinkāršas.tās ir tālās attiecības.Viņš ir ārzemnieks.Jā ,varbūt jebkuraa sievietee uzskatīs ,ka tas galīgi nav normāli un nav nekādīgi iespējāms.. Bet, JĀĀĀ ir arī tādasss.un viss mēdz gadīties.Devos ceļojumā ar ģimeni.Tur arī iepazināmies..labi pavadījām laiku ar viņu,pēc ceļojuma turpinājām sarakstīties kādu laiciņu interenetā,runājām pa skype.Darījam visu iespējamo,lai atkal mēs vareu tikties.un ta nu viņš man vienu dienu pasaka,kad ir gatavs pirkt biļeti un braukt pie manis.tas bija kaut kas neticams..Bet mani vecāki ļoti saprotoši..visu viņiem stāstu.mamma bieži vien iesaka kā rīkoties ko darīt.Tapēc itkā noslēpumus neslēpju no viņas.Visnegaidītākais tik tiešām bija tas,mani vecāki ļāva,lai viņš atbrauc.un viņš atbraucca pie manis.nopelnīja naudu un atbrauca pie manis )))))))))) Nedeēļas garumā meš ar viņu iepazināmies vēl vairāk.. viņam blakus es lidoju 7tajās debesīs.Viņš ir nežēlīgi jauks,viņš man parādīja neiespējamās sajūtas..emocijas..kuras nekad nebiju sajutusi. Ļotii biju priecīga,kad manā ģimenē viņš sajutās kā savējais..kā viens no manas ģimenes locekļiem.Te nu piennācis laiks,kad bija jāšķīrās...un tas brīdis bija vissāpīgākais..grūti bija laist cilvēku pie kura pieradi..taču nekas cits neatlikaa.viņs aizlidoja prom..iekšēji un morali biju sagrautaa..taču turpinājām un solijām viens otram rakstīt,runāt,sūtī bildes viens otram..stāstīt par ikdienu ar ko mēs saskaramies un ko mēs daram.Mēs nezinājām ko iesākt tālāk,pēdējās dienās ,kad viņš bija blakus man...viņš lūdzās maniem vecākiem,kad viņš aizbrauc,lai es braucu pie vinjaaa...
Vecāki man nevarēja dod atbildi uzreizz...Tapēc solīt viņam neko nevarēju,jo man 11 klase..skola..un arī brīvlaiki nesakrīt...pēc viņa aizbraukšanas sarakste turpinājās kādas 8 dienasss..ne sarakste ,bet drīzāk skype sarunass.Caur skype iepazinu viņu vecākus.Viņa vecaki iepazina manus vecākus..ikpa brīdim uzturam sarunu kopīgi.bet arviņu katru dienuu,katru brīvo laiciņu..diena nevar sākties,ja nesaņemta īsziņa no viņa un nav novēlēta jauka diena..jā, tā ir!Līdz viņa aizbraukšanai es vecakiem visu laiku čīkstēju,ka gribu doties līdzi..gribu braukt pie viņaa!!!!!!! Vienu dienuuu izveidojām kopīgu sarunu caur skypee.ar manu mammu un viņa mammu.Viņa mamma bija ļoti pateicīgaa un laimīga,kad ar viņu viss ir kārtīā un mājās atgriezās sveiks un vesels.Jo tas IR LIELS RISKS, doties nezināmāaa valstī , nevienam un nekur nezinot kur vispār tāda tā LATVIJAA atrodasss..Norunājāmm vismaz kādas 2 stundaass.līdz tam brīdim, kad viņa vecāki manas mammas klātbūtnē sauc ciemos pie viņiem..viņi gaida mani ciemos..mamma neko nespēja atbildēt..tikai mums tas jāapspriež un jāpadomā.Tajā brīdi dzirdēju mammas atbildi un sapratu uzreiz, kad es nākšu un uzz 100000/..%%% esmu pārliecināta.
32
