Jā, reiz man tā bija sanācis ar zirnekli. Tas bija man ielīdis ausī, sadējis oliņas un pats nomiris. Kad attapos, tad bija jau par vēlu, mazie zirneklēni bija jau izšķīlušies un pavisam nevarīgi dzīvojās pa manu ausi. Sapratu, ka rūpēties par zirneklēniem ir mans pienākums, mani bija izvēlējusies viņu māmiņa, kura ierapoja tieši manā ausī un sadēja šīs oliņas, jo saprata, ka es būšu tā, kura varēs par viņas mazajiem parūpēties pēc viņas nāves. Ar lepnumu esmu izaudzinājusi šos mazos zirneklēnus! :)