Viedokļi ir dažādi un autorei par viņas aprobežoto redzesloku es pārmest neko nevaru, jo arī cilvēki ir atšķirīgi ar savu domāšanu/tās trūkumu vai audzināšanu/tās trūkumu. Es nezinu, kādā sabiedrībā Tu dzīvo, bet pēc runas un izteiksmes veida, būtu pat ļoti pagodinoši Tevi ieklasificēt pie tām pašām vistām. Acīmredzot, Tu neesi bijusi ne gana iznesīga, ne attapīga, lai atrastu sev vietu Latvijā, pirms aizbraukt uz ārzemēm.
Holidejā braukt uz Latviju, lai pastrādātu apģērbu veikalā par pārdevēju, tādējādi gūstot piredzi apģērbu veikala atvēršanai ārzemēs (tiešām?). Ja cilvēks grib uzsākt biznesu, viņam visdrīzāk jau ir skaidra sistēma, kādā viss notiek un pieredze, lai palocītu drēbes un pastrādātu pie kases ir ja ne nevajadzīga, tad vismaz ne tik ļoti vajadzīga, lai izdzīvotu šādas
šausmas, kādā apģērbu veikalā tik parastā amatā, kas neprasa gandrīz absolūti neko no prāta spējām. Bez tam šāds pats veikals visdrīzāk būtu bijis arī Itālijā un šāda paša amata ieņemšana tur būtu bijusi daudz derīgāka par tā ieņemšanu Latvijā, ja nu tiešām tas bija tik akūti nepieciešams. Bet, ko tur daudz... Arī fantāzijas trūkumu pārmest negribu.
Kas mani šajā diskusijā uzrunāja, bija pēkšņā tās satura sasaistīšana ar sievietes lomu sabiedrībā un demogrāfisko jautājumu aizskaršana.
Būt tumsonim (-ei) šajā teritorijā ir modē.
Es neesmu droša, ko Tu, Kaspar, esi domājis ar tumsonību, bet ņemot vērā to, ka atsaucies tieši uz šo diskusiju, tad kādēļ Tu tumsonību (kas manā izpratnē diskusijas kontekstā attiecas uz šauro sievietes interešu loku, izglītību, zināšanām, spējai tās pielietot) sasaisti ar demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos.
Vai nav tā, ka tieši tās sievietes, kas sēž mājās ar daudz bērniem, ir drusku aprobežotākas un ar šaurāku redzes un interešu loku, kas vairumā gadījumu aprobežojas tikai pie bērniem un visa ar viņiem saistītā? (Tas nav pārmetums un nosodījums mātēm)
Aizbrauc tad uz kādu no valstīm, kur dzimstība ir uz urrā un parunājies tur ar daudzbērnu mātēm. Cik ļoti viņas būs izglītotas un zinošas globālos jautājumos? Tā nav tumsonība. Tās ir prioritātes. Katrā sabiedrībā tās ir citādas. Viņas var mums pārmest šādu dzīves skatījumu, mēs viņām - intelektuālo pašuzupurēšanos, lai atražotu bērnus, kuriem tur nav nekādas vērtības. Bet Tu, Kaspar, nevari pārmest neko.
Eiropā (līdz ar to arī Latvijā) valda ļoti raibi uzskati šajos jautājumos. Ir gan sievietes ar izteiktu mātes un mājsaimnieces aicinājumu, ir gan tādas, kuras to atstāj citām un izvēlas izglītību, attīstību un karjeru. Tak sameklē tādu, kura Tev der un nečīksti. Ļaut cilvēkam izvēles brīvību, kura atbilst demokrātijai, kas pie mums valda. Tas ir mūsdienīgi un pareizi, manā skatījumā.
Kas ir pārsteidzoši, ir ļoti daudz arī to sieviešu, kuras izvēlas abus ceļus. Viņas ar bērnu uz rokām sitas dzīvē uz priekšu. Mācās, attīstās, pelna, audzina bērnus un vēl paspēj satriecoši izskatīties. Es noliecu galvu viņu priekšā. Viņu dzīves dzinulis ir pašas sev vai bērni. Vai abi. Un nevis vīrietis, kurš pats vairs nezina, ko grib un no sievietes prasa 100% visa apvienojumu (sievieti - perfektu māti/mājsaimnieci/pavāri/modeli/seksa dievieti/erudītu karjeristi/mīļuma un mīlestības iemiesojumu un ko tik vēl ne (fantāzijai gala nav)). Un redzot to, ka sieviete tiešām spēj visu, viņš savā mazvērtībā sāk čīkstēt kaut ko.
Atgriežoties pie vistu tēmas...
Kas attiecas uz dažādajām interesēm, ir dabīgi, ka viens cilvēks ir zinošs vienos jautājumos un jomās, bet cits - citos. Un nepārmet otra nekompetenci jautājumos, kuros viņš zina, bet nezina otra jomu, teiksim. Es zinu padziļināti, piemēram politiku un vēsturi, Tu - datorprogrammēšanu. Vai tādēļ es būšu muļķe, ka nezinu Tavu jomu? Nē, nebūšu. Tādēļ aizkulisēs un brīvajā laikā, kad viss cits ir atstāts darbā vai globālās problēmas jau ir izspriestas, mēs neuzspiežam viena otrai savas zināšanas, bet gan pārrunājam vieglās
vistu tēmas, kas ir kopīgas un aktuālas visām (skaistums, vīrieši, utt...)
51
