Vai jūsu puiši jūs lutina?

Es neteiktu, ka man baigi lutina, ka kkādus ziedus vai dāvanas stiepj mājās katru dienu. Bet lieta tā, ka es pēc tā arī nejūtu vajadzību. Es nesēžu mājās un nepinkšķu stūrī, ka redz' citām stiepj ziedus, bet man nē. Ja viņš tā sāktu darīt, tad es sāktu domāt, ka viņš kko ir izdarījis un tagad mēģina izpirkt vainu.
Man patīk, ka saņemu jaukas, pārdomātas dāvanas savos svētkos, patīk, ka viņš ikdienā palīdz izdarīt smagākos darbus, ka atnāk man pretī uz autobusu, kad atgriežos no mājām, atbalsta mani, kad nepieciešams vai parūpējas par mani, kad es esmu slima. Tādas ikdienišķās lietas es novērtēju daudz, daudz vairāk par kkādām pārākajām lutināšanām.

deina, esi kādreiz teikusi savas vēlmes savam draugam/vīram? Un ja esi teikusi, joprojām nav izmaiņas un Tu joprojām tikai dodi un dodi?

Ja godīgi, es nemaz negribētu, lai man katru dienu stiepj puķes, lāčus, končas utt..Priekš kam? Tad jau bez maz sanāk, ka vīrietis jau to sāk uzskatīt par pienākumu, ka karu dienu tas obligāti jādara, jo nez kas notiktu, ja kādu dienu atnāktu mājās bez nekā?!
Man līdzīgi ir bijis..Ziniet, kad jau tas kļūst par normu, tas vairs nav pārsteigums, nav pat īsti patīkami!
Nu, jā, es, piemēram, aizvešanu uz veikalu uzskatu par lutināšanu, jo viņam tie veikali riebjās, bet dara to, jo man prieks:) Ok, ja tā nav lutināšana, mani žēlot nevajag, es ne par ko nesūdzos..man pietiek ar ziediem un dāvanāsm svētkos:)

ir tā, ka jau Tev kaut kas trūkst- sāc to dot un saņemsi atpakaļ tūktoškart..

dzīvojam praktiski šķirti,bet,kad esam kopā viss ok, par degvielu nekad nav čīkstējis,tā pat kopā izejam viss ok, svētkos pa dāvanai, viss ok.

Žmogs nevis dzīves biedrs,ja pat par benzīnu čīkst

Sesilla... emmm... nevar īsti piekrist. Piemēram, es viņam vienmēr no rītiem uztaisu kafiju. No viņa to neesmu saņemusi nekad.

DIO- kā nu es tā pieprasīšu, pēc kā tas izskatīsies... Neesmu jau mantkārīga, bet dažreiz arī sajūtu līmenī ir trūkums... Man jau šķiet, ja saņem, tad automātiski būtu jārodas vēlmei dot pretī, bet tā nav, un kad es nelutinu, tad pielien visādi (parasti tikai ar medu ausīs, neko vairāk) lai atkal tiktu lutināts un man nekā...

man jau gribētos,lai uzdāvinātu tā bez iemesla ziedus,tulpes ... :) bet nevarētu teikt,ka nelutina nemaz- pagatavo man brokastis,nopērk kādu šokolādi,konfekšu paciņu,čipsus :D kad iet uz veikalu,dažreiz nopērk d-light :D ir labi :) priekš manis viņam nekā nav žēl,tiešām :)

Kordelia, tas nav domāts, ka no konkretā cilvēka, bet vispār..

Hmm .. man jau likās, ka es lutinu, bet, palasot šo diskusiju, saprotu, ka ir kur augt :D

Tiesa vienmēr esmu uzskatījis, ka pārāk lutināt nedrīkst .. ar domu - jo vairāk lutināsi, jo vairāk sieviete izlaidīsies un beigās vispār uz galvas uzsēdīsies .. tāpēc cenšos lutināt ar mēru .. tomēr, ja lutināšana ir abpusēja visu laiku, tad jau nav starpības ..

Lutina un kā vēl. Dažbrīd šķiet, ka pat par daudz!
Bet es arī cenšos viņu lutināt, tik laikam nesanāk tik daudz, cik viņam mani. :)

Piemēram, vakar pārnācu mājās desmitos vakarā un uzcepu viņam pīrādziņus un pienesu pie gultas. Pati jau ļoti lepna par sevi :) No rīta, skatos, viss šķīvis izēsts :D Vai es pēc šī varu ko gaidīt atpakaļ? Paldies pagaidām vēl neesmu saņemusi...

Manējais lutina.Ne pāŗāk bieži,bet lutina.Un tieši tas,ka ne tik bieži,ir tas patīkamākais,jo ir tas pārsteiguma moments. :)
Vispār nesmuki no puiša puses pārmest to,ka jābrauc pakaļ uz lidostu un ka tiek tērēta nauda benzīnam.Nejau katru dienu tas jādara,ne?

Bet es nepadošos :D
Cītīgi strādāšu pie tā, lai attiecības būtu kā sākumā, kad viņš mani lutināja.
Es ceru, ka tas vainagosies ar panākumiem

Kordelia , zini kāpēc tu neko nesaņem? tādēļ, ka tu gaidi ko pretī. dod nesavatigi, tad arī saņemsi pretī daudz vairāk;)

Sesilla, par šo arī esmu domājusi... varbūt, ka tā arī ir :)
Eh nu centīšos neko negaidīt

kordelia - bet tu pasaki viņam konkrēti, kad pienes kafiju, ka ceri no viņa ko tādu pretī arī sagaidīt, pienesot pīragus - pasaki, ka ceri, ka viņš tev kaut ko arī atstās brokastīm, nevis visu pats norīs! ;)

Kad mans draugs neuzdāvināja man dzimšanas dienā dāvanu, biju ļoti dusmīga, un nākošajā reizē tā arī pateicu - nebūs dāvanas, tad lai ņem mantas un iet prom - nevajag man tādu veci, jo man nevajag neko dārgu, bet galvenais, lai par mani domāts.

Es teiktu, ka mani lutina.
Man lutināšana ir padomāšana par mani, našķu atgādāšana, uztraukšanās utt.
Man nevajag tos grieztos ziedus vāzēs, ceļojumus uz tālākajām pasaules valstīm, lai justos labi :)

Un, pff, nošaujiet mani, ja kādreiz saiešu kopā ar skopu vīrieti, man vīrietis un skopums ir divas nesavienojamas lietas. Ja jau skops pret mani, tad kur nu vēl pret bērniem. Ko tad bērniem nevarēs aizbraukt pretī uz skolu, jo benzīns dārgs?

Man atkal šķiet, ka iespējams Kordelia nesaņem pretī lutināšanu, jo pārāk lutina pati savu vīrieti - izlaiž nedaudz viņu. ;)

Lutina, bet ziedus un dāvanas es neuztveru kā lutināšanu-tā drīzāk ir sievietes iepriecināšana. Un jā-ziedi man tiek bieži, bet vairāk tomēr tā lutināšana izpaužas attieksmē un piedomāšanā par otru. Viena no pēdējām epizodēm-vīrietis zina, ka man ir mūžīgās problēmas ar zeķbiksēm, nekad nevaru atrast tās labākas, foršākās un piemērotākās. Tad nu vakarā viņš man saka, ka veikalā pamanījis, ka tur ir parādījies jauns zeķbikšu stends, lai es dodos paskatīties, varbūt kaut ko labu tur beidzot atrodu. :)