Viņš pats saka, ka mani nevar lutināt, jo es jau esmu pie labā pārāk pieradusi, uztverot to par ikdienu. Ziedus saņemu vismaz reizi nedēļā, tāpat arī saldumus, našķus, kuri man garšo. Nekas, ka man pietiek ar vienu garšīgu dzērienu, nē, viņš atnesīs 3, lai man ir ko somā ielikt, no rīta uz universitāti braucot, vienmēr seko līdzi tam, lai man ir silti, ved uz/no universitāti, lidostu, autoostu, veikalu, vismaz pāris reizes mēnesī nopērk biļetes uz kādu pasākumu, lai aizejam, uzaicina uz SPA, ja redz, ka esmu īgna, sarīko vīna vakarus burbuļvannā, mazgā traukus manā vietā, gatavo ēst, ja esmu nogurusi, uzkopj māju, naktīs mostas, lai mani apsegtu, dāvina to, ko vēlos, arī tad, ja nav svētku, vienmēr piesprādzē mašīnā, jo man ir nejauks ieradums to nedarīt. Visu to uzskatu par lutināšanu. Vakar čīkstēju, ka gribu spec. man izveidotu aplikāciju, zinu, ka arī to kādreiz dabūšu, jo viņam nav žēl ne naudas, ne laika, ko veltīt manām iegribām.
1376
