Kā Jūs audzinātu savus bērnus?

Es ceru, ka intuitīvi jutīšu, kas un kā.. Scenārija nav, tik vien ceru, ka bērnu tēvs būs vīrietis, kas mīl mani un ģimeniskas vērtības! Ka svarīgākais viņam būs mūsu ģimene kopā. Lai arī viņš aktīvi iesaistās bērnu kopšanā un audzināšanā un ir mīlošs!..
Ceru, ka būs gan meitiņa, gan puika! Tas vispār varētu būt jautrs periods..

viena lieta ir skaidra - es beernus nedaliishu peec dzimuma! Nekad nebuus taa, ka meiteniitei ir jaapaliidz man virtuvee kameer puisiitis atpuushaas. fui. gan puisiitis maaciisies, kaa uzvaariit zupu, lai naakamajai vedeklai nebuutu ar 40 graadu temperatuuru jaastaav pie pliits, gan meiteniite pie teeva garaazjaa maaciisies riepu nomainiit un naglas dziit.
par beernu nodarbiibaam runaajot - taa buus tikai un vieniigi beerna izveele, jo vinjam tur buus jaaiet un jaatrenneejaas. ja meitene gribees, ar prieku vediishu vinju uz regbija nodarbiibaam un deels varees pat make up kursus iziet, ja buus veelme.
galvenais, lai ir aktiivi, laimiigi un speejiigi atrast savu vietinju dziivee.

Es jau zinu, tādēļ baidos, vīrietis būs bad cop, es būšu good cop, draugs gan saka, ka tad, kad bērns piedzimšot, varēšu sadot pa pakaļu, nju ceru, ka nebūšu pārāk laba :D

Man itin labi patīk tas modelis, kas ir bijis man bērnībā. Vecāki man ļāva darīt, ko gribu, īsti nekontrolējot. Es zināju, ka tad, ja uzvedīšos slikti, dabūšu rājienu, taču tas arī viss. Uz vecāku sapulcēm mamma gāja reti, viņa zināja, ka man viss ir kārtībā. Nesu uz mājām liecību, tur vecāki atzīmes paskatījās, reizēm teica, kas patīk/nepatīk, ne man kāds mājās uzdoto lika pildīt, ne kaut kā ierobežoja. Noteikti nebūšu viena no tām mammām, kura ar bērnu runā deminutīvos, cenšoties visu maksimāli viegli pasniegt. Tad jau nav jābrīnās, ka bērni par muļķiem izaug, ja mamma stāsta, ka saulītei ir stariņi, kuri apspīd bērna sejiņu. Un es noteikti būšu stingrāka nekā bērnu tēvs. Radināšu bērnus pie mūzikas, jo tas veicina labāku matemātikas apguvi, vedīšu bērnus brīvdienās uz zinātnes centriem, ja vēlēsies, lai paši redz to, kas un kā notiek. Meitai virtuvē ļaušu palīdzēt, ja pati gribēs, man vecāku mājās, arī tagad mūsu mājās ar draugu ir noteikums, ka negatīvas emocijas nedrīkst laist virtuvē, tāpēc nespiedīšu bērnam kaut ko darīt tikai tāpēc, lai man vēlāk izaug palīgs virtuvē. Sekošu līdzi krāsām bērnu apģērbā, istabās, nespiedīšu lasīt.

Ja man būs meita, tad nepieļaušu, ka viņa izaug par čīkstuli, kura pati neko nevar izdarīt un gaida, ka visi visu viņas vietā izdarīs. Mācīšu viņu gatavot, jo es uzskatu, ka sievietei ir jāprot gatavot.
Audzinot bērnus gribu viņus radināt pie darba un likt viņiem saprast, ka nauda kokos neaug - tā ir jānopelna strādājot.

par beernu nodarbiibaam runaajot - taa buus tikai un vieniigi beerna izveele, jo vinjam tur buus jaaiet un jaatrenneejaas. ja meitene gribees, ar prieku vediishu vinju uz regbija nodarbiibaam un deels varees pat make up kursus iziet, ja buus veelme.

+++
Mana nostāja ir precīzi tāda pati. Man neliekas pareizi spiest meitenes iet uz baletu vai mākslas skolu, bet puikas uz hokeja vai futbola treniņiem, jo viņi taču ir...meitenes un puikas. Ja interesē, tad, protams, tas ir labi, bet tos vecākus, kuri neņem vērā bērnu intereses un uzspiež savas izvēlētās nodarbības, es nekad nesapratīšu. Es noteikti saviem bērniem ļaušu izvēlēties un ja mana meita vēlēsies iet uz futbola treniņiem vai dēls uz baletu, tad es pretenzijas necelšu. Svarīgi, lai bērns dara to, kas viņam patīk.

Negribu pat par to domāt... Kad pienāk 14,15,16,utt - balītes,puiši/meitenes, salauztas sirdis,gribas izmēģināt alkaholu,cigaretes (ne visi,bet 80% noteikti) man jau no tā vien metas slikti un negribas domāt,kā audzināšu bērnus. Kā būs,tā būs :/