Tu braukā 90 km uz darbu un Tava alga ir 120 ls mēnesī? Tad tur tiešām visa nauda aiziet ceļā vien.
Mans ieteikums būtu šāds:
Pasaki priekšniecei, ka Tev patīk darbs, bet nevari atļauties par tik mazu algu strādāt. Ka labprāt vēlētos palikt, bet ar nosacījumu, ka alga ir vismaz 200 ls par to 0,75 slodzi (protams, ja Tevi tāda apmierinātu). Ja vadība ir pret, tad mierīgu sirdi atsakies no turpmākas sadarbības.
Tomēr, ja turpini tur strādāt un noslēdz jaunu darba līgumu par patstāvīgu darbu tur, tad skaties, vai ar tiem vadības apmaksātajiem kursiem neiebrauksi auzās. Manā darba vietā, ja uzņēmums atmaksā kursus, sertifikātus, tad darbinieks apņemas kopš tā brīža vēl vismaz 3 gadus nostrādāt tajā uzņēmumā. Šī iemesla dēļ es atteikšos no jebkādiem kursiem, pat ja man piedāvās, jo negribu uzņemties tādas saistības.
Tomēr, ja Tavā darba vietā šādu nosacījumu nav, tad vari paturpināt strādāt, paralēli meklējot citu variantu. Ja atradīsi, tad šajā vietā raksti atlūgumu.
Jāatceras, ka darba attiecības ir formālas attiecības, Tu sniedz pakalpojumu (dari darbu), pakalpojuma saņēmējs Tev par to maksā, ja kaut kas neapmierina vienu vai otru pusi, tad šīs attiecības pārtrauc un katra puse atrod sev jaunu pakalpojuma sniedzēju/saņēmēju.
Jāatzīst, ka arī mana problēma ir pārlieku lielā atbildības sajūta pret darbu. Strādāju virsstundas, par kurām nemaksā, bet sirdsapziņa liek strādāt, jo zinu, ka neviens cits to neizdarīs. Tomēr alga, protams, ir daudz reižu lielāka, tāpēc vismaz pašlaik palieku, kur esmu.
4838
