Laigan līdz šim ikdienā krāsojos - skropstu tuša, zīmulis, konsīleris, lūpu spīdums - man to vairs īsti negribās. Man arī paveicies ar melnām, biezām uzacīm un skropsām, un sāk šķist, ka lietojot pavairāk make-up mana seja izskatās pārāk masīva, uzbāzīga. Tad nu esmu uzsākusi nelietot skropstu tušu, tikai nedaudz zīmuļa. Konsīleri vai tonālo gan vienmēr lietoju, jo ir ļoti nevienmērīga sejas krāsa. Bet, bez kā es nevaru iztikt - lūpu ietonēšana. Un tur nu mans paņēmiens ir lietot lūpu krāsu, bet ne ādā koncentrētā daudzumā, Tā nedaudz, lai ir sārtāks lūpu tonis Falšs dabīgais sārtums.
Tagad pirmais pārbaudījums būs aiziet uz skolu bez acu kosmētikas. Bail, ka kāds padomās, ka es slima :D Bet tā jau patīkama sajūta, kad nav nekā lieka uz sejas.
vispār jā, būšu no tām, kas krāsojas, lai noslēptu sejas mīnusus un izceltu plusus.
Meitenes, kzs nekrāsojas vispār, varbūt nav uz skaistumu tā tendētas, un karu rītu nepieceļas ar domu, ka tik es slikti neizskatos.