Cik gados jūs vēlaties apprecēties vai aprecējāties?

Apprecējos 22 gados, janvārī iepazināmies, maijā saņēmu bildinājumu, un novembrī mums jau bija kāzas.
Bij' lielas, skaistas kāzas ar daudziem cilvēkiem (ap 70), man kuplā kleita (šeit es vīram piekāpos, jo pati gribēju ļoti vienkāršu, bet viņš izdīca kuplo!), bija arī tradīcijas, mičošana, guldināšana, bet viss pa mūsu prātam. Nebijām gan noguruši, bet ļoti laimīgi savā skaistākajā dienā, un, jau vairāk kā pēc gada skatoties fotogrāfijas, ap sirdi joprojām ir ļoti silta sajūta. :)
Pēc tam devāmies kāzu ceļojumā uz Ēģipti.

Be Delicious, mūsu kāzās arī bija tradīcijas, bet ierobežotā daudzumā. Tomēr noguruši nebijām, savas kāzas gribējām izbaudīt līdz galam, un kopā ar viesiem svinējām līdz rītam. Viesi bija patīkami pārsteigti, ka neizgājām gulēt uzreiz pēc mičošanas :)

Apprecējos 23 gadu vecumā pēc 5 gadu kopā būšanas. Kāzas nebija grandiozas, bet bija visi, ko gribējām šajā dienā redzēt, 3 dienu ballīte viesu namā ar mašīnas īri, fotogrāfu, grupu,visu apmaksājām paši.
Vecumu ar naudas līdzekļu daudzumu nekad neesmu saistījusi.
Bet stereotips, ka precās tikai dēļ tā, lai radītu bērnus, liekas aplams. Mums bērni plānā vēl pāris gadus tiešām nav.

24-25 gadu vecumā. Tagad atliek tik sākt krāt naudu :D
Es vēlos, lai manās kāzās būtu tikai tuvākie. Kādreiz domāju, ka precēšos brīvā dabā, bet tagad, kopš atradu lielisku baznīcu, sapratu, ka salaulāties es vēlos tur.

Apprecējos 22 gados, janvārī iepazināmies, maijā saņēmu bildinājumu, un novembrī mums jau bija kāzas.

oo, šitas ir forši (l)
Pareizi ir, nav ko marinēt. ;)

Es arī negribu lielas kāzas.
Manuprāt es pat divatā vien varētu apprecēties, jo tas tak ir priekš mums pašiem :) bet nu vecākiem gan tas noteikti nepatiktu...

Apprecējos 23 gados, ārzemēs. Kāzas bija pietiekoši plašas,jo no abām pusēs bija salīdzinoši daudz radu un draugu.

24 g., kāzas šovasar :) Būs tuvākie radinieki un draugi, kopumā 30 cilvēki! Kāzu bankets būs restorānā. Budžets nav ierobežots, bet vēlamies iztērēt pēc iespējas mazāku naudas summu, pagaidām rēķinot tie sanāktu ~1200 ls . Maksāsim paši, kaut arī abu vecāki mūs plāno apdāvināt ar krietnām naudas summām, par kurām mēs noteikti varētu uztaisīt sazinkādu ballīti, bet mums vnk to nevajag, gribam mierīgi, nestresojot pabūt kopā ar mīļajiem, bez visādām latviešu kāzu tradīcijām un viesu namiem. :)

:)(:, tie esat jūs bildē?

Mežāze,nē,tie neesam mēs :) Bet mums ir viena šai bildei ļoti, ļoti līdzīga :)

līdz 25/26 gribētu. Man šobrīd bez 5min 24 :) tā kā nav vairs daudz laika :D bet kāzas gribētu lielas, ar radiem, draugiem, muzikantiem, tradīcijām un lielu jautrību :)

Es gan gribu ziemas kaazas, jo kaa man karsti, taa man viss riebjas un es sviistu un siegs ir miljards reizes forshaaks nekaa vasara. Pirms 30 gadu vecuma. Ljooooti gribeetu preceeties kalnos aaraa, ne telpaas. ar tuvaakajiem draugiem kaadaa kalnu maajaa ar lielu lielu kamiinu. It kaa ljoti maajiigi, bet balliiti mees iegrieztu pamatiigu. Peec tam mees divataa brauktu celjojumaa uz kaadu karstu pludmali, jo peldkostiimaa gan es varu sviist, kaazu kleitaa nee. Pats labaakais, ka tagadeejais draugs piekriit, ka ziemaa buutu forshaak, vieniigi stulbi, ka negrib preceeties :D

Pareizi ir, nav ko marinēt.

Tieši tā! :) Bija tāda sajūta, ka viņš ir īstais, un viss, un cauri, un gribam sevi saistīt ar laulības saitēm! :D
Man līdz tam bija viens princips - ja gada laikā pēc attiecību sākšanas neradās vēlme precēties, tad es negaidīju, kamēr tā radīsies, bet nopietni izvērtēju attiecības. Un, kā izrādījās, ne velti.

Apprecējos 20 gados.

Negribu preceeties, neredzu tam jeegu. Varbuut kaadreiz man domas mainiisies...

apprecējos 24 gadu vecumā, pirms tam bijām pazīstami 8 gadus, kāzas bija vnk loģisks mūsu attiecību turpinājums.

Gribu apprecēties līdz 25

Gribu but saderinajusies ap 24. Preceties pec gada vai diviem. Negribu loti lielas kaazas, bet mazas arii mee. Dzivoju skotijaa, bet preceties abi ar draugu gribam latvijaa. Un visus puishus kiltos :) vienozimigi vasaraa

Aprecējāmies gada jubilejā, septembrī. Viņam 21, man 20.
Kāzas rīkojam sev, bet ar ģimenes klātbūtni - t.i., bez omēm un tā, bet ar vecākiem, vedējiem un māsu, diviem brāļiem. Neviens par kāzām nezināja līdz ieraudzīja zagsu, pēc sarakstīšanās foto sesija un kūka pie manas mammas Rīgā.

Tgd gribētod, bet nespīd! Baznīcā, baltā super skaistā kleitā, ar radu, draugu piedališanos, ar mičošanu utt.