Lieta tāda, ka mēs ar draugu dzīvojam kopā jau gadu, bet būsim kopā drīz 2 gadus. Viņa mātei es nepatiku jau sākumā. Toreiz viņa uz mani bļāva, mācīja mani, sarkastiski izturējās. Pēc tam visu laiku zvanīja draugam un kūdīja viņu, lai viņš mani pamet. Tad kādu laiciņu samierinājās ar mani. Viņai nepatīk nekas no manis, jo viss ko es daru ir slikti un nepareizi. Es viņai pretī neko neesmu teikusi, jo redz gribu kā labāk, lai nebojātu attiecības, bet tas ko šorīt man draugs paziņoja pielika punktu visam. Viņai pēc gada sāksies pensija, un viņa izlēma, ka gan draugam, gan viņai būs izdevīgāk, ja viņa pārvāksies dzīvot pie mums. Darba man pašreiz nav, un par visu maksā draugs. Es pat nezinu ko iesākt. Viņa jau tā visu laiku, kad atbrauc pie mums ik pēc 5 minūtēm par kaut ko bļauj. Tās dienas, kad viņa ir es pavadu stresā. Viņa izrīko, visas manas domas noliedz kā nepareizas, liek man justies kā sūdam. Un vēl viņa pat ir pieļāvusi domu dzīvot pie mums. Draugs nav par to iepriecināts un es esmu kategoriski pret. Man steidzami jādabū darbs, lai par komunālajiem arī es maksāju. Ko lai es daru?Man ir ļoti sliktas attiecības ar viņu, Es esmu pele, bet viņa kaķis.
285
