Mēnesī tērēju apmēram šādu summu, esmu nestrādājošs skolnieks/topošais students, finansiāli palīdz mamma, bikses pērku biežāk nekā reizi divos gados, grāmatas arī, bet iztieku tikai pateicoties apstāklim, ka dzīvoju kabatas formāta dzīvoklī bez vannas istabas un virtuves.
Par algām/pabalstiem un to samēriem - uzskatu, ka minimālajiem ienākumiem jābūt cilvēka cienīgas dzīves nodrošināšanai pietiekamiem, arī atalgojumam par sētnieka vai atkritumu izvedēja darbu. Ja apkopēja nebūs podu notīrījusi, vai lielie priekšnieki to darīs paši? Ikviens sabiedrībai derīgs darbs ir cienījams un pelnījis tikt attiecīgi novērtēts. Un nav runa par to, ka tūlīt pat būtu jāievieš leiputrijas cienīgi apstākļi; labi zināms, ka apstākļi mums daudz sarežģītāki, nekā vairumā Rietumeiropas valstu. Ir jāsāk ar attieksmi. Atceros, viena no kādreizējām labklājības ministrēm, Dagnija Staķe, reiz izteicās, ka zemas kvalifikācijas darbu veicējiem jājūtas pateicīgiem, ka vispār kaut ko saņemt. Tad nu, lūk.