Es arī agrak nesapratu, ko tās muļķes uzreiz neiet prom no dzerošajiem... Tagad saprotu :( Esmu kopā ar savu puisi vairākus gadus, viss bija jauki, viņš diezan nopietni nodarbojās ar basketbolu, bija treniņi daudzreiz nedēļaā , tad nācās pamest sportu un slūžas vaļā... Kopš tā laika pagājis kāds pusgads, kā piektdiena, ta jāiet pie draugiem iedzert. Nu mēs abi iedzeram šad tad, es neiebilstu, bet jābūt mēram. Vasarā bija periods, kad nevis iedzert, piedzerties, bet gan līdz lupatas kondījcijai.. Bija kauns uz viņu skatīties, žēlums un pretīgums vienlaikus :( Es pat nezinu smieties vai raudāt, ka viņš šotos var izdzet 0.5 viskiju un kad citi jau krīt no kājām, viņš vēl diezgan skaidrā ir!
Kāpēc meitenes ir ar tādiem? Jo mes satiekam šos cilvēciņus citādus, iemīlam, pieķeramies! Otrs ir daliņa no mums, tik daudz kas ir kopīgs, siltums, jūtas. Un kad otram uzrodas problēma, negribas pie pirmajām grūtībām bēgt prom. Es ceru, ka viņš ''pieaugs'', nomierināsies. Stulbā sieviešu cerība! Būtu ļoti žēl, ja tik jauks puisis pazudinātu savu dzīvi!
Bet atbildot uz jaut - iedzeršana gandrīz katru nedēļas nogali, reti kad tiek izlaists!