Vīrieši un alkohols

Es iedzeru tikai tusiņos un patreiz alco nelietoju vispār.
Bijušais iedzēra tikai tusiņos un lika viņu kontrolēt, lai es apturu, kad ir par daudz.
Cits draugs ar ko ejam ārā, arī dzer tikai tusiņos vai viesībās kādu glāzi.
Bet ir arī ļoti daudzi pazīstami vīrieši ar savu "alus" brāli, sēž mājās un tik pa aliņam.

Ari smaga tēma, kad iepazinos ar savu tagadējo puisi, viņš bija alkohola un vēl citu vielu varā. Smaga bērnība, māte alkoholiķe pametusi bērnunamā, brālis cietumnieks un sūdīga dzīve. Viņš arī mēdza dzert 2-3 dienas no vietas, pazust, atceros, kā nevarēju sazvanīt, atrast, biju panikā. Kad piedzērās, raudādama meiģināju viņu nolikt gulēt jo tas bija vienīgais glābiņš, savādāk nevarēju paturēt, viņš gāja kur gribēja, un es vienmēr viņu meiģināju savākt, pats viņš problēmu apzinājās, bet nespēja pārtraukt, pusgadu apmēram dzīvoju vienā stresā un raudāšanā, jo viņš dzīvoja ar brāli un brāļa sievu un brāļa sievas bērniem Maska4kā, zāle, amfetamīns un alus, šnabis, šausmīgas atmiņas, raudāt gribas, dažreiz nedēļu bija skaidrā un tad man bija jābrauc pa nakti mājās un protams vakarā "mīļais'' brālis, bija viņu piedzirdījis, sanarkojis un bija grūti, tik daudz apkaunojama. Arī dažreiz manas ģimenes klātbūtnē bija līdz klinķim un kā minēja Ance , ne tikai man bet visai manai ģimenei uzdeva neloģiskos jautājumus, un vēl pats stāstīja nesaprotamus teikumus. Paldies Dievam, viņš saprata, cik visa dzīve ir pavadīta šausmīga un ka viņš tā negrib. Viņš pārvācās pie manis un manas ģimenes, ja dzērām tad tas bija reti- pa vienai alus pudelei, vai svētkos-šampis, vīns. Šobrīd nekas tāds kā agrāk jau nav piedzīvots un 1,5 gadu dzīvoju vairs neredzot viņu pilnā, bet tāpat dažreiz uznāk paranoja, ka tā atkal notiks un baiļu sajūta. Bet paldies Dievam, nekā no tā vairs nav un viss ir ok. Un kontakta ar tiem cilvēkiem , ar kuru viņš tā "baudīja'' dzīvi vairs nav, kaut gan man allaž ir bail, ka brālis viņu uzmeklēs. :(

Priecājieties ,ja izdodas izglābt vīrieti no tā žnauga, savādāk es nebūtu ar viņu palikusi, šobrīd ir sajūta, ka esmu kopā ar labāku, pavisam citu cilvēku.

Viņš arī mēdza dzert 2-3 dienas no vietas, pazust, atceros, kā nevarēju sazvanīt, atrast, biju panikā. Kad piedzērās, raudādama meiģināju viņu nolikt gulēt jo tas bija vienīgais glābiņš, savādāk nevarēju paturēt, viņš gāja kur gribēja, un es vienmēr viņu meiģināju savākt, pats viņš problēmu apzinājās, bet nespēja pārtraukt, pusgadu apmēram dzīvoju vienā stresā un raudāšanā, jo viņš dzīvoja ar brāli un brāļa sievu un brāļa sievas bērniem Maska4kā, zāle, amfetamīns un alus, šnabis, šausmīgas atmiņas, raudāt gribas, dažreiz nedēļu bija skaidrā un tad man bija jābrauc pa nakti mājās un protams vakarā "mīļais'' brālis, bija viņu piedzirdījis, sanarkojis un bija grūti, tik daudz apkaunojama.

Staasts izklausaas pilniigi kaa ''izrauts'' no manas dziives ,kad biju savaas pirmajaas,ilgajaas attieciibaas (3.5g)... Njaa.
Tev paveicies,ka vinjsh mainiijaas! Prieks par to! :)
Es aizgaaju,bet tur veel bonusaa bija dazhas lietas shim visam ,bet tas taa.
Pietiekami redzeeju beerniibaa(kaa liela dalja),kaa mamma ciiniijaas ar teeti ar sho visu ,labi ,ka pati saprotu,ka sevi nemociishu un labaak saudzeeshu sevi un savus nervus.
Pashai patiik iedzert,arii dazhreiz taa kaartiigi,pa retam,tachu ja viss ir sapraata robezhaas ,manupraat,ir ok!Savu dziivi ar alkoholikji nesaistiitu,tas ir skaidrs kaa diena.

ļoti žēl , ka alkohols sagrābj savā varā. esmu pateicīga, ka man vairs nav tāda ikdiena. :( Jūtu līdzi tām, kuras izbaudījušas to uz savas ādas un tām kuras pēc ilgiem gadiem tic, ka tomēr kas mainīsies, iesaku mīlēt sevi un ja nav vērts vairāk cīnīties, necīnīties.

Ance, ja nav noslēpums, cik Tavam vīrietim gadu?
Mans puisis arī mīl iedzert. Es gan nemāku teikt vai tas, cik bieži viņš dzer tiešām ir tik bieži un daudz, jo viņš vēl jauns, var attaisnot to uz saviem gadiem (23). Viņš to dara gandrīz katru nedēļas nogali (t.i.3-4x mēnesī), bet nereti līdz kliņķim.

Arī 23, bet jādomā, ja tagad jau ir tā, kā būs pēc 10 gadiem? Uj, cik daudzi pēc "jaunības" nemāk apstāties...

Piekrītu, arī!
Pietam manējais tusējas un dzerstas no 15 gadu vecuma. Būtu laiks to izbeigt. Samazinājis gan to ir, par to prieks.

Ance, viņiem (lielākajai daļai ) tā "jaunība" beidzas tikai kkur pēc 25 :(

maneejais ja dzer, tad tikai sveetkos vai kopaa ar mani un tas nav biezaak par paaris reizeem meenesii. vinja draugu lokaa dzeki gandriiz nekad nedzer, jo paarvietojaas ar sporta mashiinaam vai motocikliem un dzert buutu ljoti biistami.

Es nudien nesaprotu, kādēļ jaunām, skaistām un gudrām meitenēm būt kopā ar alkoholiķiem, kaut kāds Mātes Terēzes sindroms? Iztērēt jaunību, savus spēkus un labākos gadus, lai tā mocīties?

P.S. Manējais iedzer svētkos tāpat kā es, tātad, dažas reizes gadā.

uj man pazistams puisis kad noraujas,tad dzer nedelu no vietas,ir taa ka no gultas nevar izkaaapt,kkas pa virsu jauzmet. zeel.. kad attiet -superigs cilveeks,pats apzinas savu atkaribu,bet..man liekas briesmigi,ka tev jaludz kadam lai atnes kko gradigu,citadi bez maz mirsti nost..
mans virietis nedela reizi pa vakariem medz kadu kokchin iztuksot,uz svetkiem kko vairak.kadreiz abi dzeram vairak,tagad kopsh mazais,nekadas biezhas ballites nesanak,ari alko retaak..

Izsaukšu gan jau vispārīgu šoku, bet, ja godīgi, mūsu pārī es esmu tā, kura iedzer šad tad!ne jau līdz kliņķim, bet pa aliņam vai vīna glāzei šad tad patīk. Viņu vienīgo reizi redzēju piedzērušos vakarā, kad iepazināmies. Dzēris ir kādu kokci, bet viss ok. Bija riktīgi ar draugiem nesen pasvinējis, bet labi, ka nebiju klāt un to neredzēju.
Katrā ziņā man druagi tādi ir- vīrieši virs 30, kuri ikdienā strādā ļoti labos darbos, labi pelna,. ar savām mājām, ma''sinām, bet pa vīkendiem riktīgi atlaiž..varbūt esmu dīvaina, bet neko nu tiiiiiik traģisku tajā nesaskatu.

Draugs iedzer 5dienās vai 6dienās, citreiz darba dienas vakarā kādu aliņu vai kokču uzjauc, man tas galīgi netraucē, jo pati ar iedzeru kādu šampiššš glāzi.
Kad bija dzīvs mans bijušais draugs, kurš "zapojā'' bija nedēļām, tad tā bija pamatīga elle! Pa stūriem, zem vannas, skapjos atradu tukšas pudeles, bet viņš neatzina to, ka viņam ir problēmas - viss tipa esot baigi forši! Tādu murgu nenovēlu nevienam un diemžēl glābt es viņu nespēju, viņš neatzina, ka viņš ir alkoholiķis. Un rezultāts ir bēdīgs... ;(

Ziniet ja sāk no 15 gadiem, tad varu pateikt tas nebeidzas arī pēc 30! :( Man ir bēdīga pieredze, man draugs katru vakaru pa aliņam, nu tā kā šmigā aiziet gulēt, no rīta ir it kā viss ok. bet nu kopā esam ilgus gadus jau, un tas man dod nedaudz pa nerviem pēdējā laikā. Sāku domāt ko darīt lietas labā, tagad uzrādās papildus darbs, domāju, ka kaut kas mainīsies, nebūs laika utt., bet nē ne pilītes mazāk. Labi es arī neesmu nekāda pameitiņa.
Jo arī manā ģimenē sliktā pieredze ir bijusi-tēvs bija alkoholiķis, tagad viņš ir miris, mamma daudz ko atklāja kas viņai bija jāpārdzīvo. Tēvs nebija slikts cilvēks, bija smagi, bet kad nomira, bija tā ka viņa nenormāli pietrūka, un vēl joprojām pietrūkst, jo atcerās tikai to labo. Un mammai tagad otrā jaunība sākusies, skrien pa radniņiem.:)
Nezinu ko man iesākt, lai kaut ko mainītu.Jo cilvēks jau ir labs! :)

Abi nedzeram alkoholiskos dzērienus un nesmēķējam.

Ance, es zinu gadījumus, kad sieviete ir uzvarējusi, un vīrietis nedzer nu jau vairāk kā 15 gadus, bet ne jau vienmēr tas izdodas. Ceru, ka Tev izdosies. Un, šķiet, ka Tu esi ļoti stipra, jo es pat nezinu, vai es gribētu cīnīties ar alkoholismu.

Retu reizi, pa kādam kokčiņam darba dienas vakarā, tā riktīgi pēdējo 2 gadu laikā, laikam, nemaz nav piedzēries(vismaz es neatceros), ballītēs tikai iedz jautrākam garstāvoklim, nevis piedzeras, bet, nu paldies dievam, arī kādreiz, kad piedzērās nekad netaisīja nekādus tračus, tieši otrādi, vienmēr ir bijis liels jautrības iemiesojums.
Agrāk, studiju gados diezgan lietoja alkoholu un par to mums ir bijuši ļoti lieli strīdi, esmu pat taisījusies iet projām no viņa, ja nebeigts ar studiju biedriem dzerstīties, bet nu tas laiks aiz muguras, fūū!!!

Varbūt es tiešām esmu pilnīgi nenormāla, bet cilvēki, kuri nekad un ne piles nelieto alkoholu, man izraisa bažas. Man vienmēr liekas, ka tam cilvēkam ir vai nu alkoholiķa pagātne, vai arī viņš nav normāls. Nu kā var pat kaut pili šampja neizdzert jaunajā gadā vai kādā banketā mutīti vīna?

šī ir ļoti smaga tēma,jo man liekas,ka vairāk, vai mazāk, bet katra meitene ir saskārusies ar šo problēmu.
šajā jautājumā es esmu skeptiska, es neticu,ka cilvēks no tā var tikt vaļā pavisam. tas,manuprāt, patiešām ir liels retums, lai kas tāds notiktu , ir jābūt smagam lūzumam vīrieša dzīvē un apziņā.

esmu saskārusies ar vīrieša pazušanām, dusmu lēkmēm, un visu ko.
es esmu pilnīgi droša,ka to es vairs nekad nevēlos pieredzēt.
un piekrītu Becky- jaunām ,skaistām un gudrām meitenēm, NAV JĀBŪT AR TĀDIEM VĪRIEŠIEM BLAKUS.
ir jāciena un jāmīl sevi. un nevar ļaut kāpt sev uz galvas.

Mans stāsts ir sekojošs - no 15-16g vecumam es katru nedēļas nogali plivinājos kaut kur apkārt pilnīgi auksts .. tad iedarbojās "Tēva mantojums", kas ir, organisms nepanes alko .. tā es kopš 16 gadu vecuma esmu pielicies uz rokas pirkstiem saskaitāmas reizes .. pēdējā bija pirms diviem gadiem čoma kāzās, bet pirms tam - 6 gadus nebiju bijis piesalis pie porcelāna klausules .. diemžēl, alkoholiķis no manis nekad nesanāks:(

Lai gan jāatzīst, ka mērenās devās es lietoju un man pat garšo, bet tas izpaužas tiešām labā alko un zāļu devās - ne vairāk par pāris kokčikiem vai 100g tīrajā .. tā, lai organismu iztīra no baciļiem:) Jā, un dzeru tikai stipros - konjaku, viskiju, rumu, balzāmu, tekilu un vēl dažādus eksotiskos stipros kā arī koktēļus, kur nesit cauri alko (garšīgus) .. jā, tai ziņā esmu izlutināts :D Un man mājās visa skapjaukša nokrāmēta ar šmigu, ko darbā par haltūrām atnes .. tik nav, kas to visu tukšo .. labums gan ir - pašam kaut kur braucot nav nekas jāpērk :D

raccoon, kas tur nesaprotams? Esmu pagaršojusi gan šampanieti, gan vīnu, gan šņabi, gan liķieri (vīrs tāpat) un abi esam sapratuši, ka mums negaršo alkohols. Vienkārši negaršo. Un, jā, es uzskatu, ka labāk, ka nedzer vispār nekā uzskata, ka norma ir ik pa laikam piedzerties.