"Davai" padiskutējam! Saruna par vīrieti protams. Pedējo nedēļu es tikai sūtu sms un zvanu viņam - viņš sms vispār man nesūta un zvana tikai ārkartas situācijā. Tad, kad mēs sākām draudzēties un kad viņš vēl turpināja sazināties ar savu bijušo - pa dienu viņai viņš sūtīja vairākas sms. Tad bija gan laiks, gan gribēšana. Priekš manis nekā nav. Tikko sakaškējāmies. Piezvanīju viņam, neatbild, vienu, divas reizes. Pec laika zvanu atkal, atbild. Saku, ka nesagaidīt jau no Tevis ne sms, ne zvanu. Oi, viņš esot bijis aizņemts. Ok, es tā jau viņam nezvanu un nerakstu, kad viņs ir darbā. Tagad izrādās nedrīkstu arī zvanīt vakaros, kad esmu darbā, bet viņš mājās. Esmu nikna. Vairāk gan uz sevi pašu. Kā lai pārstāj par viņu interesēties, zvanīt, rakstit sms, stāstīt kaut ko pa dienu piedzīvoto? Kur lai to visu liek un kā lai apklustu viņa priekšā? Ja es neko nestastīšu, mums mājās ikdienā būs kapa klusums. Jo viņš vispār neko ipaši nestāsta, kas pa dienu noticis utt. Kur ir vidusceļš un kā ir pareizi? Jūsu domas?
231
