Vai svarīgākās ir sajūtas?

nav bijuši tauriņi,tādām muļķībām neticu. vnk ja ar otru cilvēku ir labi,interesanti,jautri utt, tad jau viss ir ok, ja nē,tad nav ok,viss ļoti vienkārši :D

Jā,bez tauriņiem nav attiecību!
Plika patikšana ilgtermiņā nekam neder

Piekrītu meitenēm, kuras apgalvo, ka bez tiem "tauriņiem vēderā", cilvēks liekas kaitinošs un krīt uz nerviem. Un, ja nav īstu jūtu, tad nekur tālu netiksiet.

Pašai ir gadījies visādi.. Ir bijuša attiecības, kad sākumā ar tauriņiem viss bija ok, bet pēc tam, apmēram pēc 2iem gadiem, jūtas pazuda, un pēc 4iem izšķirāmies. Tad gan es vēl biju pavisam jauna, iespējams tagad būtu rīkojusies savādāk.

Sāku attiecības ar puisi, pret kuru īpašu jūtu nebija, bet pievilkšanās bija gan, kuru pati nevaru izskaidrot. Tad jau sākās pieradums. Tā viss turpinājās gandrīz divu gadus. Viss mani kaitināja, viss, ko vinš darīja bija slikti ( vismaz man tad tā likās). Nu un tad puisis, protams, neizturēja un gribēja šķirties.. :D Tāpēc es tādu kļūdu vairāk nepieļaušu

Jā, un tagad esmu kopā ar savu "ideālo", un viss ir daudzreiz savādāk :))

Tāpēc domāju, ka nav jēgas dzīvi čakarēt ne sev, ne otram cilvēkam... :)

Džinnija tāpēc domāju, ka tu pareizi rīkojies..

maybe - Ā, atvainojos, tad tādā gadījumā tādu, ķermeņa smaržu, neesmu īpaši ievērojusi...

S - Tā man arī sāk šķist, ka jāgaida tik tie tauriņi, aij kā man viņi patīk, tik reti viņi pie manis nāk. Bet tas jau laikam labāk, dēļ tām sajūtām ir vērts gaidīt. :)

ehh, noskatījos vēlreiz linku, ko ievietoju, un laikam par ķermeņa smaržas nozīmi bija tieši tajā pirmajā daļā. Anyway, atceros, ka tur stāstīja, ka cilvēka umūnsistēmai ir liela loma šajā ķermeņa smaržas pievilcībā - vnk katrs automatiski meklē partneri, kura imūnsistēma papildinātu savējo tā, lai pēcnācējam tālāk nodotu daudz labākus gēnus. Mūsu prāts mums pašiem nemaz neapzinoties baigi analizē visu. :D

Džinnija- ieskatījos arī tavā diskusijā par to, kur, lai atrod vīrieti.. Jāsaka, tāds periods, kā tev, man bija apmēram gadu.. Saprotu, cik tev grūti. Bija man daudz vilšanos šajā laika posmā, bet lai cik banāli tas neizklausītos, tu nevari pasteidzināt notikumus, viņš uzradīsies, kad būs lemts ( to laikam sauc par likteni) :)

Tāpat jau to ķermeņa dabīgo (svaigo) aromātu nosedz citas smaržas - dažādas dušas želejas, šampūni, parfimērija, ķermeņa atsvaidzinātāji, kaut vai dezīši ar smaržām, ķermeņa krēmi utt. Tā kā meklēt pēc ''dabīgā aromāta'' var arī veikalu plauktos, jo tas tāpat tiek noslēpts...

Un par tēmu - tādi riktīgi taureņi un viņu pilnīga plosīšanās manī ir bijusi tikai 1x. Nedomāju, ka bez tā nav iespējams izveidot harmoniskas un baudāmas attiecības.
Vienkārši tauriņi var būt arī uz ielas ieraugot simpātisku vīrieti, bet tas nenozīmē, ka ar to cilvēku tu būsi laimīga. Uzstādīt to par kritēriju, ka obligāti jābūt - nezinu gan. Skaisti jau ir, vajag izbaudīt. Un, ja trāpās tāds, kas tiešām ''paķer'', tad jāņem ciet. :D

Nu nezinu, es no sevis dušasželeju kaut kā vienmēr kārtīgi noskaloju un arī smaržas ne visi katru dienu lieto. Esmu arī dzirdējusi, ka vīrieši esot traki pēc savām sievietēm, kad viņas tik tikko no skriešanas atnāk vai no trenažieru zāles izbrien laukā, jo ķermeņa smarža kopā ar sviedriem ir svaigi izdalījusies (labu apetīti dažām) un ir visspēcīgākā.

S - Tā jau laikam ir. :) Tik man nepatīk tās lielās pauzes starp attiecībām. Pēc pirmajām līdz nākamajām pagāja 2 gadi brīvības pauze un tagad atkal jau tūliņ gads būs kā apkārt kopš iepriekšējo attiecību beigām. Negribās kaut kā atkal 2 gadus. Neesmu cilvēks, kuram patīk vientulība un tā saucamā brīvība. Bet nu kā būs lemts, tā būs. Tāds periods vienkārši, ka gribas par to vien domāt.

Shpindzele Bet, ja dušas želejai ir aromāts, tad tas tomēr vāji, bet daļēji paliek arī uz ādas, kad viss jau noskalots nost.

Ar tagadējo man nebija taureņi, bet nezinu kas, jo pirmajā gadā vienmēr gribējās raudāt :D Ļoti bieži raudāju, kad viņš brauca prom, raudāju arī mūsu pirmajās lielajās tikšanās. Es nezinu, kas tas bija par raudāšanas fenomenu.
Taureņi man bijuši divreiz, bet ikreiz, kā tie ieslēdzas pret konkrētu vīriešu tipu, ar prātu saprotu, ka tā patikšana ir vienpusēja un tas ir vienmēr piepildījies.. Tiem puišiem, kurus es varētu dievināt, es nepatīku. Tā vienkārši. Ja es katru reizi gaidītu kādu, kas liek man dejot taureņiem vēderā, man būtu vesela virkne ar mīlestībām bez atbildes. :D

Vajag taureņus! Un es neuzskatu, ka taureņi ir iekāre vai kaisle, tas jau ir kaut kas cits un kaisli just var pret daudz virāk vīriešiem kā taureņus. Taureņi ir tad, kad gluži ķermeniski tu jūti, ka tev vajag pie tā cilvēka, tev vajag viņu satikt, būt blakus. Man taureņi nav tā, ka ieraugu cilvēku un esmu gar zemi. Pāris nedēļas paiet, kad saprotu, ka ir un ļoti ir, bet ja tas neiestājas tad īsti nākotne tur nav.

Ja man pašā sākumā jau nav tas klikšķis vai kā saka, tauriņi vēderā, tad es pat ar to cilvēku nemēģinu neko uzsākt. Dažreiz šķiet, ka es varbūt palaižu garām kādu lielisku iespēju, tikai tāpēc, ka nav bijis sākumā tas klikšķis.

Reiz ar kādu čali sadraudzējos kopīgu draugu kompānijā, kādu laiku tiešām bija tikai tīra draudzība, man ne uz mirkli neiešāvās prātā ka ar šo džeku varētu kaut kas vairāk būt, lai gan čalis gudrs, erudīts, izskatīgs, galants un turīgs :P. Līdz kādu dienu viņš man uzrakstīja sms, ka viņa draudzība pret mani sāk pārvērsties par kaut ko vairāk. No sākuma nemaz nepieleca ko viņš ar to domāja :D bet es nolēmu ļauties tam ko viņš grib, jo kā draugs bija tik ļoti dārgs. Sākumā viņu kā vīrieti nemīlēju, bet pēc ne cik ilga laika ļoti stipri viņu iemīlēju. Kā vēlāk atdzinās, arī viņš mani sākumā nēsot nemaz mīlējis. :D Pēc nedaudz vairāk kā gada pameta mīklainu iemeslu dēļ. Reizēm es vēlētos kaut nebūtu pazinusi šo mīlestību. Vēl gadu pēc šķiršanās gribēju izdarīt pašnāvību. Toreiz pie dzīvības mani noturēja cerība, ka varbūt kādreiz dzīvē atjaunosies mūsu attiecības, ja es kļūšu gudrāka, skaistāka, veiksmīgāka. Tas bija dzinuslis sevis pilnveidošanai.
Vai bija vērts? Es domāju, ka šeit viedokļi dalītos, man pašai tie dalās. :D

klikskjim obligaati jaabuut. piekriitu tam, ka daudz ko nosaka smarzja. man vispaar nepatiik viirieshi, kuri lieto smarzjas, it iipashi, ja lielaa vairumaa. savu viirieti es uzreiz saozju - man ir jaapatiik vinja sviedru smarzjai un tam aromaatam man ir jaasocieejaas ar droshiibu, mieru un kaut ko savu, specifisku.

Morgan le Fay - Man ir bijis kaut kas līdzīgs. No sākuma iepazinos caur savu bijušo draugu(tad toreizējo draugu) likās simpātisks puisis, bet man jau bija puisis, tāpēc neko vairāk nedomāju. Tad pagāja gandrīz divi gadi, es sen jau biju izsķirusies no toreizējā drauga, sen nebiju ar viņu tikusies, kad viņš uzskrēja man virsū un uzaicināja uz savu izlaidumu. Protams, aizgāju, jo bija daudzi pazīstamie, kurus arī vajadzēja sveikt un pie reizes iedomājos apsveikt to bijušā puiša simpātisko draugu, ar kuru tā arī nebiju kontaktējusies kopš tās tikšanās reizes. Pāris dienas pēc izlaiduma saņēmu dr.lv vēstuli no viņa. Sākām sarakstīties, man pat prātā nenāca doma, ka es ar viņu kaut ko vēlos vairāk, bet tad izdomājām satikties un tajā brīdī kad satikāmies, es zināju, ka viņš būs mans. Tad viss ritēja savu gaitu, pēc šķiršanās, es pus gadu vēl sevi mocīju ar vainas apziņu, ka es esmu vainīga pie tā, ka izsķīrāmies un cerēju vēl, ka atkal varētu būt kopā, ja es mainīšos un kļūšu tāda kādu viņš mani vēlējās redzēs. Un zini, tas bija stulbākais ko es savā mūžā varēju apņemties darīt. Paldies dievam to apjēdzu un tagad pat prātā nenāk mainīties vai ar viņu atkal būt kopā, kaut arī pats vēl nesen rakstīja, ka ir sailgojies. Tādu kļūdu nevajag pieļaut. Vari mainīties sevis dēļ, bet ne jau citu un ja mainies, tad noteikti neņem atpakaļ pagātni pie sevis.

Vari mainīties sevis dēļ, bet ne jau citu un ja mainies, tad noteikti neņem atpakaļ pagātni pie sevis.

Atkarībā no cilvēka, ja viņš ir to vērts, nevis kāds kas tevi tikai salīdzina ar draugu draudzenēm, kas neneorāda uz īstu mīlestību, var sevi mainīt, ja tas nāk par labu attiecībām un arī otrs gatavs tevis dēļ kaut ko mainīt, ne tikai prasīt vien. Es nevarētu ar otro pusi dzīvot nepārtrauktos strīdos, tādēļ uzskatu ka reizēm labāk ir sevi mainīt tā kā otrs to gribētu, lai arī tas nav populārs viedoklis. Ja nav tā ka bumba tiek sista tikai vienos vārtos un arī otrs ir pretimnākošs tad tas ir win win.
Ar pirmo mīlestību, ko iepriekš aprakstīju gan tā nebija. Viņš neprasīja, lai es mainītos, šķiršanās iemeslus pat nepaskaidroja. To es pati toreiz ieņēmu galvā, ka nebuju gana laba priekš viņa. Ja tagad pavīdētu iespēja ar viņu vēlreiz būt kopā, kas gan ir utopiski, tad es noteikti to nedarītu, jo esmu ilgstošās un veiksmīgās attiecības, ir bērni un pašapziņa daudzkārt lielāka kā toreiz. Viņš mani vairs nekad dzīvē nedabūtu un diez vai pat gribētu, ir pagājis tik daudz laika, ka esam pilnīgi citi cilvēki kā toreiz. Gadu, divus, trīs pēc šķiršanās attiecības var tik atjaunotas, bet pēc garāka laika noilguma, cilvēki jau ir pavisam citi un viss kas vieno ir atmiņas par sajūtām.