Atriebība

Manuprāt, karma ir pārāk plašs un abstrakts jēdziens, lai es to būtu paspējusi izjust savā īsajā mūžā.

Par atriebību - uzskatu, ka labāk neatriebties un nav vērts, bet reāli esmu diezgan atriebīga un vienmēr pacenšos atspēlēties. Cenšos sevī šo slikto īpašību izskaust, bet viegli nav. Uzskatu, ka atriebība ir dabisks instinkts, lai arī dzīvniecisks, tāpēc, ja ir vēlme tiekties pēc garīguma savā dzīvē, no tās ir jāizvairās.

Atriebība ne pie kā laba nevar novest.Tikai vēl vairāk veicināt naidu un nesaskaņas.
Labāk ir vnk ignorēt,izturēties bezkaislīgi vai pat ledaini auksti pret pāridarītāju.
Tas liks otram apdomāt savu uzvedību,nevis stimulēs emocijas..

Karmai un reinkarnācijai neticu. Atriebusies neesmu. Ir lietas, par kurām varbūt gribētos, bet nevēlos tam tērēt laiku, jo tajā laikā varētu darīt ko lietderīgāku un vispār...esmu par slinku tam :D

Godīgi?
Atriebība ļoti nepatīk kā tāda, riebjas tā sajūta, kad ir vēlme atspēlēties otram. ;) Bet es domāju, ka to cilvēks pats var maz kontrolēt, domāju, ka vispār šo lietu kā tādu ir ļoti grūti izmainīt. Ir jānotiek kaut kam tādam, lai rastos citāds skatījums uz dzīvi, kas liktu vispār aizmirst par atriebību un tādām lietām. Man ir tā, ka vēlme atriebties ir samērā bieži, bet tas nenozīmē, ka man kāds ir izdarījis ko sliktu, dažreiz tas viss vienkārši bez iemesla mēdz būt ;) bet reāli es rīkojos tikai tad, kad patiešām esmu nokaitināta/ man ir nodarīts kaut kas, kas manās acīs ir diezgan nepiedodams. vismaz par to savā ziņā ir prieks, ka visas šīs vēlmes atriebties es nerealizēju, bet nu - protams, ka par to visu nekāda lepnuma man nav. ļoti gribētu, lai varētu dzīvot bez vēlmes kādam atspēlēties, tā noteikti būtu vienkāršāk.

Esmu atriebusies, ir tā vērts. Pārējiem tevis pieminētiem pūķiem un briesmoņiem neticu :D viss katram nāk atpakaļ

Krizantēma, īsti nesapratu tavu komentāru - ja viss katram nāk atpakaļ, tad kāpēc tu uzskati, ka atriebšanās ir tā vērta?

Un vispār paldies par viedokļiem, interesanti palasīt!

Manuprāt, atriebība nav tā vērta, vismaz man tā sagādā vienīgi nepatīkamas emocijas. Vispār, ja tā padomā, tad atriebība nav manā dabā- nemāku to pielietot un arī negribu.
Ja kāds cilvēks man ir nodarījis pāri, es ļauju viņam laboties, ja šāda vēlme izpaliek, tad laimīgu taciņu, mums nav pa ceļam!

Par karmu... nezinu, nezinu. Nav ne jausmas, kāda esmu bijusi(un vai esmu bijusi:D) pagājušā dzīvē, bet man ir dota šī, un to es vēlos nodzīvot pēc iespējas labāk, nepieķengājot ar liekām negācijām.

Bet tā jau neesmu nekāda svētā, ja man nahaļna uzlej vīna glāzi, es atbildu ar pārpalikušo pudeli. Nemāku tā, ja sit pa vienu vaigu, tad pagriez otru.

Ticu reinkarnācijai, pēc savas pieredzes, neko vairāk šeit nestāstīšu, jo tāpat tie, kas netic, neticēs, kāda jēga.

Lai , kā arī nebūtu bijis nekad neesmu atriebusies nevienam, kā arī ienīdusi vai apskaudusi kādu. Ticu karmai, ticu reinkarnācijai , tam , ka ar visiem ko esam satikuši savā dzīvē esam saistīti. Karma ir rīcība, tas ko tu tagad dari, tavas izvēles utt un par to nākas atbildēt vai šinī dzīvē vai citā. Galvenais ir visu mūžu censties nodzīvot tā, ka klausīties savā sirdī un pret visu attiekties pareizi... tad nekad neslimosi un būsi laimīga... Un pats galvenais cilvēkam ir mīlestība , pret visu , lai cik banāli tas neizklausītos. No tās iziet enerģija , kas iespaido visa cilvēka dzīvi...

Ir bijusi sajūta,ka gribas atriebties, bet tas viss apslapējas pie tā,ka katrs saņem pēc nopelniem. Un manos gadījumos tā ir .. cilvēki ,kas ir bijuši slikti pret mani vai nodarījuši kā pāri,saņem pelnīto . Agri vai vēlu .

Par karmām - ja pareizi saprotu - es nezinu kas es esmu bijusi , bet man astroloģe teica,ka ar sava puisi esam bijuši pazīstami iepriekšējās pasaulēs (???) Vai ticu vai neticu - drīzāk neticu.. nezinu .. bija tāda situācija,ka biju ļoti saskumusi un raudāju, mūsu sunīte man pienāca klāt,glaudās un skatījās uz mani .. Viņai ir tik dziļas un gudras acis,ka man bail palikās.. Parunājos ar viņu,lai cik stulbi neizklausītos, un man palika vieglāk. Samīļoju viņu. Bija sajūta,ka esmu parunājusies ar kādu sev mīļu cilvēku ,kura vairs nav mūssaulē ...
āmen.. un arlabunakti.. kautgan.. nekāda gulēšana,es darbā.. :O

Satiiina - Ir tāda lieta , ka " it kā " pirms piedzimšanas mēs noslēdzam kkādā veidā savstarpēju vienošanos ar citām " dvēselītēm" ar kurām mēs šo dzīvi dzīvosim un pēc tam jau šeit mēs veidojam to karmu , izdaram izvēles. Katra cilvēka individuāla izvēle , kam ticēt kam ne.

Satiina, ja Tev darbā garlaicīgi, paņem palasit šo grāmatu, ļoti par un ap visu to, par ko Tu rakstīji komentārā - iepriekšējā-tagadējā dzīve, cilvēki tajās, to saistība utt.


Es neatriebjos, man žēl laika atriebības kalšanai un īstenošanai - vienmēr nodomāju, kam tas vajadzīgs.. nejau man.. labāk jau nepaliks. Viss dzīvē ir iekārtots tā kā tam jānotiek. Varu izspļaut ko indīgu īstajos brīžos, ja cilvēks man izdarījis ko sliktu, bet kalt atriebibu un bojāt cilvēkam dzīvi nav manā garā. Nav vērts tērēt savu enerģiju kam tādam :)
Laikam tad jau kaut kāda ticība karmai man ir, ja jau šķiet, ka dzīvē viss nāks atpakaļ.
Mans aizsardzības modulis ir izslēgt no savas dzīves cilvēkus, kas mani ir sāpinājuši un darījuši man sliktu, ko tur vēl atriebties. Varbūt skanēs egoistiski, bet tas ir vairāk par atriebiību, jo viņi zaudē mani. (ja runa iet par wanna be draugiem).

Esmu pārāk jauna, lai tā pa īstam atriebtos. Nav pat dienesta stāvokļa, ko izmantot. :D

Troy, Tev ir tik labi komentāri, gandrīz pie visiem nākas pasmaidīt :)

Patiesībā nekas nav dzīvē iekārtots. Katrs pats ir atbildīgs par pilnīgu visu

Neatriebjos, nedomāju, ka justos labāk, ja kādam nodarītu ko ļaunu, lai gan - varbūt muguras pagriešana tam cilvēkam arī skaitās kā atriebšanās? Ir cilvēki, kuri tā riebjas ar savu eksistenci vien, ka labprāt nošautu, apraktu un aizmirstu, ja man būtu tādas iekšas. :D

Jasmīne, Man ir sava pārliecība un Tu savu man vari degunā nebāzt. Katrs izvēlās ticēt tam, kam vēlās! Pieņem to, ka cilvēkiem ir dažādi viedokļi.

Lakšmi, ja es kaut ko lasīšu, es aizmigšu un to jau nu nedrīkst..ni ni ! Kāda ir mēģinājusi sazinātis ar savu vai kāda cita cilvēka sargeņģeli ? Esmu mēģinājusi , bet tā līdz galam nav sanācis .. http://reiki.ucoz.lv/publ/reiki/par_engeliem/saruna_ar_savu_sargengeli/30-1-0-439

Nezinu, vai gluži tā skaitās karma, bet ticu, ka viss sliktais, ko izdari, nāk pašam atpakaļ, tomēr jāatzīst, ka labāk atriebtos un aizmirstu, nekā to rūgtumu turētu sevī, kā zināms, tas var nodarīt daudz ļauna, jo grauž no iekšienes nemitīgi. Par laimi, neviena šobrīd nav, kuram gribētu atriebties par kādu nodarījumu, tā ka neesmu atriebes plānu kalšanas nomocīta. ;)