Visu laiku agrāk pirms mazā piedzimšanas audzēju skropstas pie vienas ļoti labas meistares, viņai ir medicīniskā izglītiba, smuks mājas saloniņs pie Dominas, vienmēr lika skropstas ļoti skaisti,akurāti un staigaju 6-7 nedēļasm jo pašais skropstas aug lēni, bet ārā nekrita, nekas nedūrās,bij tiešām ļoti smuki.Bij reizes kad uzliku ( uz Jauno Gadu)tādas garākas un biezākas, bet pārējās reizes liku dabiskas(8,10,12).Nebiju bijusi 1,5 gadu, telefons pazuda un aizgāju pie meistares blakus mājām.Antireklāmu netaisīšu.Pati muļķe,lai nebūtu tāl nekur jābrauc , domāju super beidzot blakus mājām.Domādama,ka neviens taču vairak mākslīgs skropstas neaudzē klāt, audzē zīda un ūdeļu, pat nepajautaju,kas par skropstām.Pats process bij vienkārši briesmīgs, izskatās ka cilvēkam nav ne mazākās sajēgas par to,ka tās ir acis.Apakšejās skropstiņas piefiksēja ta it kā stradatu ar koka gabalu.plāksteris dūrās acīs iekšā un ļoti sāpēja.Skropstas uzlika 40 min laikā+ runājot pa telefonu.Līme koda acīs.Skaistums prasa upurus,vai ne?Bet ,kad ieraudzīju sevi spogulī biju vnk šokā.Skropstas bij pieliktas cietās mākslīgās,kas dūrās plakstiņosLīme bij nereāli biezā kārtā un ja pirms tam man venmēr lika skropstiņas arī pa maliņām,tad tagad man vienkārši bij taisnais skatiens :D:DUn tas smagums bij tāda sajūta it kā kg katrai acij.Acis grauza, niezeja.Nonemshanu atviegloja eļļa un krems.Tagad smērēju rīcineļļu ,lai attaudzētu skropstas.Tomēr labāk ir pārbaudītas vērtības.Saprotu,ka pati stulba esmu, bet nepieļaujiet jūs tādas kļūdas