Bieži ir runāts par īsto garumu (nē, ne tam, ko domā, lasi tālāk) periodam, kuru ir pareizi nogaidīt līdz pirmajai reizei. Protams, var apgalvot, ka tas ir individuāli un stereotipiski tādu noteikt, bet, manuprāt, lielākā daļa piekritīs, ka nav pozitīvi līdz seksam nonākt pirmajā randiņā, pat ja pieņemam, ka šādā gadījumā arī var izveidoties veiksmīgas attiecības.
Bet ne par to šoreiz būs mans jautājums.
Man ir situācija, ka esmu iepazinusies ar ārzemnieku. Iepazinos un saķēros. Tā kā dzīvojam katrs savā valstī, vienojāmies, ka jauki būtu doties kopīgā ceļojumā uz kādu valsti, lai viens otru iepazītu un izbaudītu klātbūtni, jo mums abiem ir diezgan stipras pirmās emocijas/jūtas. Bet vai šāds brauciens ir līdzīgs pirmajam randiņam, kad normālāk/ierastāk būtu pāragri pārgulēt vai tomēr 2 cilvēkiem gulēt kopā bez seksa ir diezgan bērnišķi?
Man ir šāds jautājums, jo dalītas jūtas rada mana... nevainība. Es patiešām esmu ieķērusies. Bet, ja mēs tiekamies citā valstī, dalam gultu, normāli būtu, ja tas notiktu, bet es nezinu, vai esmu pārliecināta par šādu soli no manas puses. Vai puisis sapratīs manu atteikumu?
67
