Es jau teicu, ja nesaskaņas tieši seksā ir pāri visam pārējam, tad tā mīlestība ir bijusi tikai nosacīta, tādejādi iluzora. Pēc būtības īstu mīlestību, kas iet pret instinktīvo dabu, sasniedz, ja cilvēks ir gribošs pakļaut savai vēlmei instinktus otra labad. Tādēļ īstas mīlestības jūtas izjūt ļoti maza daļa cilvēku. Par to es nestrīdos.
Ja abi partneri otra labad nav vienlīdz spējīgi upurēt seksu otra labad (ja ir vajadzība), tad nav abpusējas beznosacījumu mīlestības.
Protams ka tā ir labāk, bet reti satiekas cilvēki ar vienlīdzlielu empātijas kapacitāti. Es personīgi nevēlētos bezseksa attiecības, bet ja patiesi mīlētu, nu tad būtu gatavs upurēties šādā ziņā.
Attiecības un mīlestība ir divas dažādas lietas, lielākā daļa to met vienā katlā, jo cilvēks pēc dabas ir radīts būt par komformistu saviem instinktiem un iegribām.
Visas te runā par saderību tikai kā sex daudzumu. Vienam gribas daudz, otram maz - nesaderīgi sexā. Kā Jūs domājat, var būt nesaderība izpildījumā? It kā kaisle ir, mīlestība arī, bet kad tiek līdz darīšanai... Es pat nezinu, varbūt pieredzes vai fantāzijas trūkums, bet kaut kāda stumdīšanās vien sanāk. Vai to ar laiku var izmainīt un piemēŗoties viens otram, vai tas ir nelabojami? Ko varētu darīt lietas labā? Izglītoties palasot par šo tēmu, apspriežot šo problēmu?
PonPon Nekautrēties teikt kā gribi un kurā brīdī. Ja nesaprot - izskaidrot. Nebūs vairs plika nogrūšanās, būs mīlēšanās, ja viens otru centīsieties patiešām apmierināt, sniegt baudu. :)