Sekss ir ļoti svarīga attiecību sastāvdaļa

Ir svarīgss, jā. :)

Piekrītu, ka ir svarīgs.

Jaa, bet jautaats ir kaapeec?

Man ļoti svarīgs,jo Man patīk,nekad neteloju,ka Man sap galva vai tml,jo vienmer gribu mīlēties,tas tach ir aizraujoši,tādā eiforijaa nokļūsti... Galvenais,lai partneris ir tāds pats kaislīgs kaa Es,ja nav tad nemaz vairs otreiz nemēģinātu ar Viņu mīlēties. Vo tā arī un šovakar Esmu viena pati mājās :D :(

miss_lieliska, nebiju iedomajies, ka Tev sekss tik loti varetu patikt.

ja tur nesaskan,nav ko pat saakt...!

Kas tiesa, tas tiesa!

Nepieciesamiba pec kaisles tiek ari kritizeta.
http://www.delfi.lv/sievietem/relationships/sex/mits-par-kaisles-nepieciesamibu-seksa.d?id=15200152

a prieks kam tad tev vajag virieti, ja tu nebucosies, nemilesies, neapskausies, jo galvenais jau ir vel nez kadas tur labas ipasibas?? tad jau var viens dzivot un ar mammu. nu es pat nevaru paskaidrot logiski kapec...nu ka kapec, milestibu nevajag(normalu, ne platonisku)?

Marta - labs jautajums.

Protams ka ļoti svarīga. :)

Protams ka ļoti svarīga.

+1

Tatad virietis tiri miilas lietaam prieks sievietem radits.

Tatad virietis tiri miilas lietaam prieks sievietem radits.

Nē, Man, mamuts arī kādam mājās jānes :D

^^ zin', tagad tas sievietes dazas citadakas palikusas, pasaam patik iet mamutu nest, bet veci atstaaj majas pie katliem.

Cilvēka apziņa un instinktīvās vēlmes ir cieši saistītas, tomēr kā jau Dakteris iepriekš minēja šīs lietas nosacīti IR nodalāmas. Ja mīlestība ir īsta, tad cilvēks spēj upurēt savu vēlmi pēc instinkta apmierināšanas otra dēļ. Tas nenozīmē, ka tas ir jādara, bet ja tu nevari atteikties no seksa dēļ otras personas, tad tu viņu nemīli.

Ja, piemēram, es patiešām mīlu to otru personu, tad es būtu gatavs upurēt šo vēlmi apmierināt savas instinktīvās vajadzības bez kurām es varu reāli iztikt. Tas ir nostādījums pret mums iedzimto dabas mehānismu, bet tur jau slēpjas tas galvenais - tas, ko mēs saucam par īstu mīlestību ir deviācija no pārējās instinktu vadītās cilvēku īpašību burzmas.

Es personīgi uzskatu, ka tas ir tikai aizbildinājums, lai apmierinātu savas vēlmes, ja cilvēks uzskata, ka, lai patiesi mīlētu, obligāti ir jābūt seksam. Cilvēks, kaut gan dzīvnieks, tomēr vairāk vai mazāk VAR ierobežot savus instiktus pēc seksa.

Ghost, un cik ilgi, Tavuprāt, būtu normāli ''upurēt'' šo vēlmi. Visu mūžu?

Es jau teicu, ka daba mūs ir iekārtojusi savādāk, tomēr mīlestība mūsu izpratnē ir pretējs instinktam. Varbūt tas nav labi, bet, ja cilvēkam otrs cilvēks tiešām ir nozīmīgs, tad uzskatu, ka viņš varēs sevi ierobežot arī tādā līmenī. Sekss nav elpošana, bez tā tu nenomirsi.

Jāatzīst ka ļoti maza minoritāte būtu uz to gatava. Bet es sevi muļķotu, ja dēļ seksa trūkuma es pamestu otru cilvēku un teiktu, ka es viņu iepriekš patiesi mīlēju, nu nav tā.

Ghost, bet tad sanāk, ka tam otram, kuram seksu nevajag, nekas nav jāupurē? No viņa puses tā arī skaitās mīlestība??

Sekss ir galvenais. Ja pārī nebūs saskaņas seksā, nebūs arī normālu attiecību

Paklau, ja tas kuram nevajag seksu piekāpsies otrai personai, bet tā otra persona nepiekāpsies neparko, tad tā būs tikai vienpusēja mīlestība. Te nav runa par abpusēju mīlestību, jo tādā gadījumā abi būs ieinteresēti otra vajadzībās. Sekss ir ierobežojama vajadzība, tātad nav galvenais "mīlestības" faktors.

Neputrojies pati savā loģikā. :)