nu es nezinu, varbūt viņš tev pārmet tev tavus tēriņus, jo līdz algai pat nevari izvilkt, un, kad vajag nopirkt maizi, tu to nevari izdarīt .. nu tas ir tikai mans pieņēmums. un vsp kāda kuram daļa, ko pērk un cik maksā?ja tu vari ar to izdzīvot un tu sedz tas, kas tev ir jāsedz, es, personīgi, neredzu problēmu. protams, ja naudiņa jākrāj kādam konkrētam mērķim, tad var sākt kko čīkstēt, bet vnm jau var sarunāt, ka piemēram, no algas viens atliek tik, bet otrs tik (vai abi vienādi atliek).
man tur tā baigi speciāli naudu nedod, bet nu priekš kam, ja es pati strādāju un pelnu. nu tūkstošus nepelnu, ne tuvu tam, bet neesmu jau arī bezdarbniece. ceļojumos,, nevis mani ved, bet mēs braucam paši. izdomājam uz kurieni, izdomājam maršrutu vietas, un es kādu daļu arī no tā sedzu. nu mani gluži arī neapdāvina katru dienu, bet nedomāju, ka tas ir baigi vajadzīgs. manuprāt, tad zūd tā prieka sajūta par dāvanu. ar laiku tās prasības ir augstākas, jo tu jau esi pieradis, bet tas drīzāk grauj attiecības. labi, reizi vai pāris reizes gadās sarīkots pārsteigums (ziedi vai kāda dāvaniņa) ir tiešām pārsteigums, bet, ja tas notiek katru dienu vai katru nedēļu, nedomāju, ka kāds to vairs uztver kā pārsteigumu, bet kā normu, kas ir jāizpilda. un es nemaz nevēlos iedomāties, kāda trauma ir tām princesēm, kurām tas viss tiek nepārtraukti dāvināts, un pēkšņi vairāk nē.
mīlestības vērtība jau nav mantiska rakstura. patīkamāk ir, ka to tomēr pierāda ar attieksmi. ko man dotu tās dāvanas, ja piemēram, mans vīrietis mājās nebūtu? vai kā jau te minēja, atpērkas ar dāvanām, jo izjūt vainu par kaut ko (piemēram, par krāpšanu).
es sākumā domāju, ka zēl, ka tā, ka man tur kaut ko tik bieži nedāvina kā citām, bet tikai īpašās reizēs. bet tomēr tā attieksme, jūtu izrādīšana, un vsp raksturs ir vnk no zelta. negribu tagad salielīt, lai tas viss neizgāztos, bet padomā par lietām, kuras tu vari pieņemt un kuras tu nevari pieņemt. varbūt viņam ir bezgala daudz labu īpašību, kuras citos puišos ir ļoti reti sastopamas vai gandrīz vsp nav.
vēl kas- tava laime nav atkarīga no vīrieša, bet gan no tevis pašas. ja tu nejūties laimīga, tad izrunājies ar savu draugu. ja jūti, ka nekas nemainīsies, nu pamet viņu un uzsāc citas attiecības. ne jau otram ir pienākums darīt otru laimīgu. kāds ir tā cilvēka raksturs, tāds ir. var cilvēks mainīties, bet, vai viņš to grib un vai viņš to darīs? tās rakstura izpausmes ir dažādas. mēs to varam tikai pieņemt vai nepieņemt.
1368
