Biju uz Muse, fantastisks darbs tika paveikts vizualizācijā. Skatījos un priecājos, pie dažām dziesmām pat aizpeldēju domās, kas mani ļoti priecē, jo tas nozīmē, ka man tā dziesma derēja tieši tajā brīdī. :D Lai gan, kā jauvienmēr, lielākoties vārdi bija nesaprotami, tāda bļaušana ausīs, bet ne visās dziesmās.
Par dienu- esmu sapratusi,ka es īsti nezinu ko un kam dāvāt. :D Laikam jālido uz veikalu iepirkties, kamēr ir laiks, bet es vairs pat nezinu ko un kam dāvāt, laikam vajadzēja izveidot sarakstu jau tad, kad bija grandiozās idejas. :D Tagad esmu nezinā, kā un ko darīt pēc kārtas, jo ārā tak tāpat negribas rādīties, auksts ka nu!