īrēt istabu?

ja puisis grib atnāk ciemos, tad vienmēr pabrīdinu, pasaku, ka uz pāris h. viss kārtībā.

jums tik forši:) es ar gribu pie tādiem penčukiem:)

gaishums- meklē istabu ko īrēt?:) varu ko piedāvāt!

Man laikam nav tik pozitīva pieredze bijusi. Vasarā draugs īrēja no pensionāres tādu kā viesu namiņu (viņa pati džīvoja privātmājā, bet tas namiņš - pagalmā). Sākumā sapriecājāmies, ka tiešām forša sieviete, tāda jauka šķita. Pēc nedēļas sākās. Viņa nāca pie mums iekšā kad vien gribēja, bez klauvēšanas vai iepriekšēja brīdinājuma. Vienkārši nāca un stundu stāstija par to, ka aizkari jāattaisa vai ka logam ir jābūt visu dienakti vaļā. Un tā vienreiz, divreiz. Vēlāk lauzās iekšā tad, kad slikts grstāvoklis bija un gribēja pakasīties. Dažreiz atnākam mājās, un skatamies, ka visa māja ''sakārtota''. Kad draugs aizrādīja, ka viņš īrē no viņas telpu un vēlas privātumu, viņa, protams, tam nepiekrita, sāka draudēt ar izmešanu.

Jāpiebilst, ka ne dzeršanas, ne ballīties tur nekad nebija, vienkārši izrādijās vecene ar putniem galvā.

Tā kā no savas pieredzes, neiesaku.

Zimba vēl konkrēti ne, bet zini kā - jāizosta gaiss:D vajag nokārtot skolas lietas, darbu sameklēt, lai zinu visu konkrēti un tad meklēšu pa nopietnam:)

es nodzīvoju kādu laiciņu komunālajā dzīvoklī -- es ar draugu + vēl viens pāris. nu, tie cilvēki dažās jomās bija tādi interesanti, mūžīgi ciemiņi -- kaut kādi mākslinieku/alkoholiķu aprindu pārstāvji, kas uz beigām pamatīgi izbesīja. bija vēl daudzas epizodes ar pazudušu ēdienu un neiztīrītu vannu. pēc tās reizes sapratu, ka komunālos variantus es vairs nē un nē. man šķiet, pat ja sākumā viss liekas ok, tāpat pēc tam sākas problēmas un rīvēšanās

es atradu tepat cosmo :D

Man arī pagaidām ir tikai pozitīva pieredze.
Ir sava istaba, savs plaukts virtuvē, arī vannas istabā, bet tā kā man nav daudz kosmētikas, tad plauktu neizmantoju, bet turu visu savā istabā.
Nenāk virsū. Šad un tad parunājamies.

a kā ar mēbelēm? mēbelētas istabas? kā,ja gribu citas? ja gribu kādu papildus, piemēram,galdu,ja nav vispār? aizkarus atļauj mainīt?

Tā kā manās mājās bija ļoti skopi ar mēbelēm (patīk nenormāls minimalisms), tad šeit man viņu šķiet par daudz!
Aizkarus man pati saimniece piedāvaja nomainīt un uzlikt jaunus. Šie tagad daudz smukāki par iepriekšējiem.

Varu vēl piebilst, man pašai bija jāņem sava panna, katliņu gan iedeva. Principā visi citi trauki man arī ir savi.
Arī ar gultas veļu.

Mana pieredze ir tikai tāda pastarpināta. Mana draudzene ar puisi agrāk dzīvoja istabā komunālajā dzīvoklī, kurā dzīvoja ne tikai jaunieši. Mēs tur bieži visa lielā kompānija gājām ciemos, aliņu padzert (atradās centrā) pirms tusiņiem un tā - domāju, ka mēs ar savu pīpēšanu visiem kritām uz nerviem daudz vairāk, nekā pārējie traucēja maniem draugiem, kas tur dzīvoja. Tā kā der padomāt arī no otras puses. Savai aizstāvībai varu teikt, ka mēs abas ar draudzeni, kas tur dzīvoja, mācījāmies vidusskolā - bijām jaunas un ne līdz galam gudras, nedomājām par to, ka citiem gribas gulēt un mieru mājās, nevis varzu ar jauniešiem piepīpētā virtuvē... Dažreiz sanāca pastrīdēties ar tiem penšukiem, kam traucējām.

Otra mana pastarpinātā pieredze ir patīkamāka. Kādu laiku satikos ar puisi, kas arī dzīvoja komunālajā dzīvoklī. Viņš dzīvoja vienā istabā ar mammu, kas principā bija kopjama - ļoti smagi slima, un forši bija tas, ka pārējās istabās dzīvoja jaunieši - kad nācu palikt pa nakti, viņi piekrita palikt viens pie otra istabiņās nakšņot, lai mums tiktu pašiem sava telpa un nebūtu puiša mammu jātraucē. Jauki! :)