Bijušie nebijušie

ar pirmo mīlestību salidojumā danci laidu, neko tā , forši parunāties , bet nekādas trīsas gan neizjūt , otrs precēts , bez kontaktiem . vienīgais pēdējais bijušais - ar to kontaktēšanās gāja smagi , jo bija daudz kas pāri nodarīts , bet tagad arī sāk normalizēties :)

Ebe, kā man pašai tas prātā neienāca - tā būtu pat ļoti ticama versija :D

Es ar savu vienu no bijušajiem nebiju kontaktējusies un tikusies apmēram 1 gadu. Vispār nebiju domājusi par viņu. Un tad pēkšņi viņš man uzrakstija,ka ir Latvijā un,ka varētu satikties,jo iepriekš nebija tādas iespējas. Es protams piekritu,jo ar šo cilvēku man ir ļoti īpašas atmiņas. Bet gāju uz satikšanos ne ar tādu domu,ka kaut kas varētu sanākt atkal,bet gan vienkārši ļoti ļoti gribējās satikties,parunāties,uzzināt kā viņam iet. Satikāmies,pastaigājāmies,jutos tik labi,bet neko arī vairāk nevēlējos. Mūsu pastaigu iztraucēja telefona zvans.Man bija jāiet prom,uz atvadām apķērāmies,jo tagad atkal ilgu laiku netiksimies.Un,kad viņš mani apskāva ausī iečukstēja-es tevi veljoprojām mīlu. Un es pilnībā sastingu,un nevarēju atrauties no viņa,jutos kā nohipnotizēta :D un tad viņš turpināja-ļoti skumstu pēc tevis utt. tas nebija nekas tāds uzbāžīgs,bet tomēr,sirds sarāvās :) es vsp biju šokā,tāpēc vienkārši pateicu,ka bija ļoti patīkami viņu atkal satikt,un pateicu,ka man jāiet. Un kopš tās dienas esmu sākusi par viņu vairāk domāt. Nejau tāpēc,ka vēlētos ar viņu atkal kaut ko veidot,bet vienkārši.Tāda dīvaina sajūta :)

Es savu bijuso viiru ne tikai satieku, esot Latvijaa,bet pat iepaziistinaaju ar tagadeejo!Visi smuki parunaajaam!:)Bijusais, tagadeejam veel paprasiija,vai veel joprojaam daudz adu?Amerikaanis pasmaidiija un atteica-nee ,tagad glezno kaa traka...:D!Abi smeejaas!
Es ,taapat kaa Krista ,uztveru savu bijuso viiru ,kaa radinieku!Miilu kaa savu braali!:)

Fleming, nu gadās visādi... :D Prieks, ka tev tagad viss labi! Varbūt puisis tevi joprojām ignorē, jo mamma neļauj ar tevi runāt? /ļaunais joks/ Izklausās pēc memmes dēliņa :D

Hellish, es labi saprotu par to, ka kājas trīc, jo satiec bērnības mīlestību. Es domāju, ka man ar šo bijušos satiekoties emocijas uzjundījās tieši tāpēc, ka tās bija pirmās LIELĀS jūtas... Diez vai kādreiz vēl varēšu TĀ ieķerties (paldies dievam! :D )

Starp citu, man laikam šī kaut kāda bijušo nedēļa - šodien otrs bijušais uzradās dr.lv, lai... lai paprasītu kopīgas paziņas telefona numuru.. Tas viss likās tik komiski, ka sasmējos skaļi. Un par šo toč varu teikt - ne skudriņas, ne kāju trīcēšanas, tikai - kāpēc es vispār ar viņu kaut ko toreiz darīju?! :D

Kad gaju lv apraudzit savu trusi, protams satiku bijuso, ziniet manas sajutas vispar bija nekadas, man bij zeel vinu, galigi izkameejis, ar attaugusiem matiem, balts (nu es pieradusi pie iesaulotas aadas) :D tiesam bij taa, ka nekaadas sajutas, lai arii bijaam kopaa 8 gadus, bet nu moska tapec arii, ka esmu samilejusies tagadejaa :D
Vienreiz veikalaa ieraudziiju dzeku ar kuru biju kopaa, kad man bij 14, tad gan kaajas triceeja :D

Ebe, neprasi :D Nu vienkārši nevarējām sadzīvot, konflikts konfliktam galā, līdz abi pieņēmām lēmumu izšķirties, kamēr vēl neesam viens otru noklapējuši. Protams, toreiz tas nebija tik vienkārši kā tagad izklausās. Pārmaiņus abi gājām kārties, viens otram pielūgties utt.Es biju vājprātīgi greizsirdīga, viņš tam arī deva iemeslus, sliktas attiecības ar viņa vecākiem, jo man nepārtraukti informēja par visām viņu slēptākajām domām attiecībā uz mani utt... :D

Es uzskatu, ka pagātne ir pagātne, un tā ir jāliek mierā. Vairāk par čau, es pat negribētu teikt vai runāt. Un ne jau viņi bija slikti cilvēki, vienkārši man negribas komunicēt.

Cilvēks, pret kuru kādreiz ir bijušas jūtas, nekad man nekļūs par tādu, kuram vienkārši paiet garām.
Es visus bijušos varētu sabužināt un labprāt arī zinātu par viņiem kaut ko vairāk - kā iet, kā neiet, ko no mērķiem toreiz ir sasnieguši, kas mainījies utm. Viņi ir cilvēki, kas kādreiz ir bijusi daļiņa manas dzīves, reizēm arī sirds. Un tur viņi joprojām ir. Lai nu kas ir bijis, bet ar labām atmiņām.
Nevajag savā dzīvē visādus salašņas laist un tad nevajadzēs pēc gadiem priecāties - cik gan viņš slikti izskatās, vai iet ielas otrā pusē, lai nebūtu jāsveicinās.

Tākā dzīvojam vienā pilsētā, un mazā pilsētā, tad ir liela varbūtība satikt. Taču 2gadu laikā tik pagājušajā nedēļā saskrējāmies tā face to face vienā viekalā pie viena plaukta. Man blakus bija puisis un draudzene. Draudzene pirmā viņu pamanīja, uzreiz uz mani tā veikli paskatījās un sāka smīnēt. Nu no manas mutes iznāca tāds neveikls "Čav" un no viņa tas pats. Bija tik neērti, ka abi nosarkām un es biju tieši tajā laikā kopā ar puisi, kura dēļ mēs pašķīrāmies. Pēc tam veikalā manīju, ka viņš nebija viens. Priecē, ka savā vecumā ir atradis man aizvietotāju, kādu pusotru gadu viņam tas nebija izdevies. Bet tas mani tiešām priecē :)

Manējais pēc tam mašīnā ar drušku iesmēja par mūsu vaigu sārtumiem :D

Es vienu bijušo satieku vairākas reizes gadā, jo uzturamies līdzīgās vietās, taču otru - apmēram vienreiz gadā. Tauriņu nav, jo necenšos uzjundīt vecas emocijas, taču vienmēr patīkami ar abiem papļāpāt. Vienīgais sliktais, ko nodomāju, viņus satiekot, ir - nu kā es ar viņiem varēju gulēt.... Nespēju saprast, bet viss pārējais normāli :D

Nē, visi neizaug un nepārstāj ienīst :D Fleming, es gan domāju, ka viņš neienīst tevi, bet nespēj pārkāpt savam aizvainotajam lepnumam. Tas ir viņa veids, kā tik galā ar šķiršanos, viņa attieksme un poza. Kā tu viņu pameti, ka viņš 6 gadus netiek tam pāri? :D

diez visi izaug no tā vecuma? Vai visi kādā brīdī pārstāj viens otru ienīst? Mans bijušais mani ienīst un ignorē jau kāds 6 gadus. Man jau pat sen vairs nav neērti, lai arī esam spiesti grozīties vienā vidē ar kopīgiem draugiem :D

Pirmo draugu satiekot man paliek slikti un vēders griežas no nepatīkamām sajūtām, nevis tauriņiem
man precīzi tas pats. :D tie nav taureņi, bet kkāda nepatīkama sajūta. Labas attiecības (ka, piemēram, saskrienoties varu sasveicāties, varu uzturēt tikai ar tiem, ar kuriem man neizveidojās nekas nopietns, utml)
man tikai 2 bija bijuši iepriekš, bet tagad, kad satieku, domāju, jā, es biju totāla muļķe. un laimīga iedomājos par savu otru pusīti :)) jo nekad jau nevar zināt ,varbūt to bijušo dēļ mēs nebūtu satikušas savus esošos :)) un bijušie dod pieredzi, kas ir nenovērtējama ,kad pēc tam veido attiecības.

Pret visiem nē, bet ir tādi indivīti, kurus ieraugot tiešām kaut kas iekšā uzvirm.
Protams, gandrīz ar visiem sasveicinos, par daziem domāju NU KĀ AR VIŅU VARĒJU, bet vairāk vai mazāk iekšā tādas patīkamas atmiņas vienmēr par to, cik tomēr jaunība ir skaista un ar viņiem kopā pagātnes kaut kādi notikumi :)

speciāli neietu klāt un nerunātu. nu droši vien, ka censtos ātri atkratīties, vēljovairāk- drauga klātbūtnē. kas pagātnē ir, tam tur arī jāpaliek. varbūt par pāris cilvēkiem būtu interesanti, kā viņiem dzīvē veicies un kas ir izmainījies u.tml. bet vairāk tā neko

Nu vispār bija tā, drauga māsa man teica, ka atvedīs savu jauno draugu, nu es šai prasu kā sauc un no kurienes, šī saka, tāpat jau nepazīstu, vakarā sapazīstinās, nu ok. Sēžam ar draugu istabā, mamma sauc mūs ,lai nākam pie galda, ka visi gaida uz mums, ejam lejā, ieejam viesistabā un ko es tur redzu- savu bijušo , es sarku, viņš sarka sajūta bija nenormāli stūlba un tajā pašā laikā smieklīga, bet to vakaru noturējos godam, vēlāk sarunājām, ka pa mūsu pagātni neviens neko neuzzinās, vienvārd sakot what happens in Vegas stay in Vegas :D
Bet nevarat iedomāties to stulbo sajūtu, ka sēžu viņam pretī un atceros visu ko esam darījuši un nedarījuši un viņš ar viltīgu smīniņu ik pa laikam paskatās uz mani :D

nu sirds jau varbūt arī notrīsētu, bet nebūtu tagad tā, ka mestos viņam ap kaklu. nozīmīgas attiecības vnm paliks atmiņā, un uzplaiksnīs šīs atmiņas, kad to cilvēku satiksiet.

Casablanka, pastāsti vairāk! Izklausās ļoti interesants gadījums ;) Tiešām - kā puisis reaģēja?!

Vienu es mēdzu satikt kādā kopējā draugu ballītē apmēram reizi, divas gadā. Man pilnīgi nav nekādu jūtu pret viņu, bet tad, kad viņš parādās, zinu, ka viņš man pievērš īpašu uzmanību, skatās virsū utt., kā arī citi vēl domā, ka man pret viņu ir kādas jūtas, tāpat kā viņam pret mani, kaut gan tā nav. Un tad sanāk, ka visa tā uzmanība mani tā sastresina, ka jācenšas tēlot vēso :D kaut gan reāli ikdienā manī arī ir tas vēsums, vispār nedomāju par viņu un esmu izslēgusi no savas dzīves. :D
Otru bijušo es vispār nevēlos satikt. Man viņš nodarīja ļoti daudz pāri un man ir tādas riebuma sajūtas pret viņu. Reizēm uz ielas ieraugu kādu līdzīgu viņam un pēc tam nopūšos no laimes, ka tas nav viņš.