Baaaams!

Atcerējos vēl vienu - draugs, iedzēris un iekarsis, vēlējās uz mani atstāt iespaidu. Pacēla rokās un vēlējās tā kaislīgi uzmest uz dīvāna. Netrāpija.

LustForLife :D :D :D
ak dievs....

Nekrītu
Stabila sajūta uz kājām

nolidoju pagaajushajaa 5dienaa Klondaikaa pa trepeem :D - zem zaabakiem bij snieks...un slideni pakaapienu...ieveelos Klondaikaa kaa zvaigzne :D - labi,ka baarmenji paziistami :)

man smieklīgākais kritiens bija,kad vēl vidusskolā mācījos,bija ziema,ar draugiem gribējām tikt pāri ceļam,bet vēl bija kupenas priekšā. visi pirms manis kā stalti brieži pārlec pāri kupenai,es,protams,aizķeros kkā un līdz ceļa vidum noļodzos,tad nokritu,laika lai piecelties nebija,jo brauca mašīna :D es tā arī uz visām četrām aizrāpoju pāri ceļam. apkaunojoši,biedējoši,bet smieklīgi :D

man biezhji sanak kaadam uzkristi virsuu jo ir baigi slidens un es daudz sviistu

Vadžaina kāds sakars taviem kritieniem ar tavu svīšanu?

pacelšu bišķi ;D

Vasarā braucu naktī no tusiņa ar riteni, bija neliels uzkalniņš, bet kājās- riktīgas platfomenes. Laikam tā nebija laba doma, nokritu ar riteni smuki uz sāniem. :-D Labi, ka neviens neredzēja, izņemot garāmbraucošos šoferus. :-D

Lasot smējos līdz asarām! :D
Es esmu diezgan daudzu cilvēku priekšā paslīdējusi uz banāna mizas un nokritusi!
Tas gan bija pirms daudziem gadiem , bet vel tagad jāsmejas kā atceros! :D

pamatskolā ar draudzenēm gājām no skolas - bija ļoti slidenas ielas,visas saķērāmies tādā kā ķēdītē..un viena no mums nenoturējās un parāva visas pārējās līdzi.. :D visas četras vāļājāmies kādas 5minūtes,kamēr tikām augšā - kājas slīd katra uz savu pusi un nenormāli smējāmies.. :D
tad vēl-man viena draudzene nepārtraukti iekūlās visādās ķibelēs,arī krišana viņai bija ikdiena..vienreiz gaidījām ar viņu draudzeni dzelzceļa stacijā,stāvējām tuvu sliedēm..un nāca tā draudzene un māja mums ar roku.tā,kas vienmēr krīt sāka māt pretī un kkā paspēra soli laikam uz aizmuguri-es skatos-kur viņa palika,pienāk otra draudzene un arī nesaprot-skatamies šī vārtās starp dzelzceļa sliedēm un smejas,nevar piecelties,jo smiekli nenormāli nāk.. :D
ai,vispār man parasti ir tā,ka nevaru piecelties,ja nokrītu,jo nāk smiekli..

te stāstiņs par smiešanos :D
ar draudzeni sedējām parkā, garlaikojāmies un te iet garām omīte, šī paklupa un skaļi nopirdās pasakot - Oi :D turējamies lai nesākt smieties, kad omite aizgāja mēs visu dienu par šo smejamies, zinu ka tizli un nedrīkst par citu nelaimēm smieties, bet tas bija tiik smieklīgi ka ārprāts

un te iet garām omīte, šī paklupa un skaļi nopirdās pasakot - Oi

šis ir pats ,pats rēcīgākais teikums visā diskusijā :D :D :D :D kāāā norēcos ārprāts :D līdz asarām :D :D :D

un iedomājies kā tas bija kad tu to redzi un dzirdi! mēs vēljoprojām kad to atceramies smejamies līdz asarām :D

Nēē',nēiedomājos :D :D

Vispār :D haha - vai ir kādai gadijies no smiekliem apčurāties ?? :D tas taču ir tik elementāri :D

Man vienreiz uzrēja suns un es apčurājos :D :D :D :D
Tiesa, man no suņiem bail un man bija kādi 15 :D

Es vakar tieši pie veikala, kur tās slīdīgās flīzes, un dibena nolikos. :D Plus, man pirmo dienu mugurā bija mans jaunais mētelītis gaišā krāsā :D Un par palīdzēšanu - pretī gāja vīrietis, domāju, kaut pasmaidīs (es ta smejos :D) vai pajautās, vai viss kārtībā. A nekā, tik skatās platām acīm :D

Ak šausmas, kā es pārmējos! :D

Es tagad varu atcerēties tikai trīs lieliskus kritienus.
1. Pa trepēm mājās nošļūcu uz dibena, bija tādi lieli bams bams bams, to redzēja visi, kas bija mājās.
2. Kad biju sīkāka, paslīdēju uz ledus un ietriecos stabā, neliels puns uz pieres uz mūžu.
3. Darbā neieraudzīju tādu trosi, aizķēros, pārkritu tai pāri. Man pašai bija nenormāli jautri. Tad tikai pieskrēja cilvēki un jautāja, vai man viss kārtībā, jo smiekli esot izklausījušies kā histēriska raudāšana :D

Un vēl pirms nedēļas normāli paslīdēju, bet nenokritu. Parasti es atskatos, vai neviens to neredzēja, bet šoreiz tas bija pie autobusa pieturas, vismaz kādi 10 cilvēki gāja tieši aiz manis :D