Šogad kritu tikai 2 reizes - februārī suns sniegā tā rāva, ka es biju uz mutes kupenā. :D Tas gan bija vairāk jautri, jo mēs bijām pļavā, īpaši neviens neredzēja, tikai garāmbraucošās mašīnas. :D
Otrā reize bija augustā - gājām ar mammu uz tirgu pēc zemenēm, man mugurā garā kleita un kurpes ar ļoti slidīgām apakšām. Tā nu sanāca, ka trotuārs beidzās nevis kā nogriezts, bet ar tādu kā uzbrauktuvi, slīpu maliņu. Ar vienu kāju nokāpu normāli, otra aizslīdēja pa to malu. Skats no malas bija episks, es lēni kleitā noslīdēju uz ielas un nogritu uz ceļiem. :D Savu mūžu tāds kauns nav bijis, mamma palīdzēja piecelties un kāds vīrietis pienāca, vai man viss kārtībā, bet es tik tizla jutos, jo tas bija tizli, ne īsti kritu, ne īsti paslīdēju, vienkārši noslīdēju uz ceļiem, itk kā lūgtos kādu. :D