Es tā nesen aizdomājos, kāpēc cilvēkiem patīk teikt - tu mani nepazīsti !?
Domāju, tādā situācijā, ka tu to cilvēku ļoti labi pazīsti, bet viņš aizstāvoties saka, ka vot nēēē...
Laikam īsti nemāku paskaidrot, tāpēc minēšu piemēru. Man nesen gadijās tāda situācija, ka ar draugu runājām un viņš man kaut ko teica un teikuma vidū es sāku runāt viņam līdzi, rezultātā mēs reizē vienu un to pašu pateicām. Es viņu pazīsti tik labi,ka es zinu visu ko viņš teiks, zinu visas atbildes uz jebkuriem jautājumiem. Tas ir brīdis, kad tu tiešām pazīsti to cilvēku! Un tad viņš izbola acis un saka - a kā tu zināji,ka es tā teikšu ? :D Nu bļin, mož tāpēc,ka es tevi pazīstu tik labi,kā savus 5 vienas rokas pirkstus? Un viņš - nēē,tu mani nepazīsti! :D
Kapiš?
Bija grūtāk šito izstāstīt,nekā man sākumā likās.
Tātad jautājums ir - kāpēc cilvēks sevi tādā veidā aizstāv?