Jāapspēlē vārd 'pilnīgs' no vairākiem skatu punktiem. Es ņemtu 3 dažādus redzējumus un katram kādu citu darbu -
idejai var piemeklēt arī citas izrādes, grāmatas, dzejas krājumus, utt., bet piemēram,
1) Pilnība SEVĪ. Kas cilvēku dara par personību (lasīt- pilnīgu) ? Viņam nav dots nekas pilnīgs, tā pilnība SEVĪ jāveido pašam. Te derētu Poruka "Pērļu zvejnieks" - pilnīgu dara talantu izkopšana, vērtības, īstie cilvēki jeb pērles apkārt. Te der arī Žoludes "Silta zeme" apgrieztā variantā - cik cilvēks var justies nepilnīgs, ka nekā no iepriekš minētā nav, nav savas vietas pasaulē.
2) Pilnība AP cilvēku. No sērijas - nekas no gaisa nekrīt, jāstrādā pašam. Kaut vai Zālītes "Agrā rūsa".
3) Pilnība kā kas garantēts, mūžīgs. A la - visam reiz pienāk beigas. Nacionālā izrāde "Gals", Mauliņa "Mīlestības infraskaņas".
Varbūt kādai citai konkrētie darbi vispār neiet kopā ar idejām, bet viss ir interpretācijā. Es rakstītu šādi, man literatūrā bija 10 un A, vismaz mana pasniedzēja mani saprata. :D