UZBRUKUMS?

Sibilla, es pati arī 2 gadus pa Kauguriem nodzīvojos, bet tik un tā patīkami nebija

Nu es šeit jau gadus 15, jūtos kā zivs ūdenī, bet tas arī no konkrētākas vietas atkarīgs.

Kolēģei ejot no rīta uz darbu pieskrēja no muguras saķēra aiz kakla un iebāza roku biksēs (viņa bija svārkos). Viņa izrāvās, kliedza un sāka sist ar lietussargu. Viņš muka uz vienu pusi šī uz otru. Esot bijis garš paslēpies zem kapuces, trenuškās. Moš sapīpējies zāli vai saskatījies seksfilmas, gāja medībās. :-D

mau5 vajag ierīkot kodu atslēgu ārdurvīm. Vismaz būs mazākas iespējas, ka uz trepēm kāds citplanētietis būs.

un es domāju, ka es viena tāda, kas tās 5min no trolejbusa līdz mājām eju saspicējusi ausis kā suns, bieži runāju pa tel, māju svešiem logiem, lai, ja kāds redz, domā, ka man kāds paziņa tu :D Ejot pa trepēm tēloju, ka runāju pa tel. :D

gaishaa dienas laikaa viens narkomans stipri pa plecu uzsita, garamejot, viss ko pateikt vareeju "stulbs esi?"
tumshaa laikaa piedaavaja businjaa kaapt
vnm ir bail tumshaa laikaa iet pa ielu, bet izraadaas, ka dienas laikaa arii vari sagaidit uzbrukumu.

Man vienīgajai šo lasot tagad būs vēl vairāk bail vienai staigāt? :D

Ir bijis man sen atpakalj gadiijums,bet es censhos par to neatcereeties. vien varu ieteikt caur parkiem naktii neiet... :(

Oj, jā. Pagājušajā gadā, kad tikko atnācu uz Rīgu, gāju mājās pa Avotu ielu un man bija mazā somiņa pār plecu, un viens gribēja viņu dabūt. Bet es biju gājusi pašaizsardzībā un ievilku pa tāsi. Cik sapratu, krievs bija, jo nolamājās sulīgi. Kas tik es nebiju. :D bet jau biju gabalā.

Jāsit pa olām ar celi no visa spēka. Vīrietis vismaz pusi minūtes neko nevarēs izdarīt. Pārbaudīts.

Man nekas tāds nav atgadījies, protams, ir bijuši gadījumi, kad ir vienkārši smagi noveicies.
Bailīga es neesmu, diennakts tumšajā laikā nebaidos atrasties uz ielas zināmā rajonā(pa nezināmiem viena nestaigāju).

Pēdējo reizi kad braucu no ballēšanās mājās ar taxi, taxists redzēja, ka iet dīvains tips, un teica, ka pagaidīs kamēr tieku līdz durvīm. Tas bija ļoti jauki.

Draugs apgūst cīņas mākslu, un ir iemācījis man dažus iedarbīgus paņēmienus. Lai gan pieļauju, ka reāla uzbrukuma gadījumā, vienkārši darītu visu, kas ienāk prātā.

Tos kas piesiena suz ielas, nagli noignorēju, raidot savu blatno skatienu :D Vai arī, ja ir bariņš, tad pa labam, neizrādot bailes.

Uzbrucis neviens nav, bet piesienas gan uz ielas, gan no savām mašīnām diezgan pastāvīgi. Man absolūti nav bail, cenšos atbildēt pieklājīgi līdz brīdim, kamēr mani nenokaitina. Nekad neesmu centusies bēgt..pat gadījumā, kad no aizmugures dzirdēju, kā puišu bars man tūlīt sados. :D Nav nekāda balona, aso atslēgu un telefonu tieši otrādi cenšos ielikt dziļāk, lai nepiesaistītu uzmanību. :D Nakts vidū varu mierīgi aiziet ar kājām no centra līdz Imantai.

Man vispār ļoti patīk pa naksnīgu pilsētu staigāk un nekas arī nav gadījies, bet nu jā, tas jau noteikti būs līdz brīdim...
Draugu bariņš gan reiz stāstīja, kā viņiem pa mazpilsētas ielām mašīna, pilna ar ierieibušiem purniem, pakaļ dzinās. Draugiem toreiz bija ap 15 laikam. Viņi visi pārbijušiem ap 1iem naktī ieskrēja svešas mājas kāpņu telpā un zvanījās pie durvīm, lai kāds ielaiž iekšā, jo mašīna arī piebrauca pie tās pašas kāpņu telpas. Neatvēra neviens. Tādā veidā skrēja līz kāpņu telpas pašai augšai, jo arī tie deģenerāti bija ienākuši kāpņu telpā un draudēja rīkles pārgriezt. Tiem cūkām jau tas noteikti bija joks, bet vienai no meitenēm tā ir bērnības trauma. Vienmēr raustās, kad tumsā kaut kur jāiet.