Vīramāte

Cik vecs bērns?
Cik bieži viņa tā redz, ka bērns kustina mutīti?

Kas un kā viņu baro?

Ja pati nesaprot, tad lai vīrietis ar viņu parunājas... Vismaz es pati apzināti strīdu nemeklētu, jo diez vai taktiski ir iespējams kaut ko ieskaidrot šādā gadījumā.

Pasaki, ka viņš sagremo pārtiku:p
Bet tiešām- cik vecs? Ja pavisam mazs, tad tač viegli pārbaudīt - ja ņem pudelīti/krūti, tad grib vēl, ja ne- ne. Manējais mazulis reizēm saēdas un iemieg un vēl stundu miegā kustina mutīti.

Mani vairāk biedētu nevis vīramātes komentāri, bet iemesls, kādēļ bērns tā dara. Cik vecs ir bērniņš?

Man jau arī negribas sačakarēt "attiecības" ar viņu, bet nu tie padomi...
Bērnam mazliet vairāk kā mēnesis un baroju ar maisījumu-devas,laiki utt. Nav tā,ka es viņu badā turētu vai par maz lietu maisījumu pudelē, bērns neraud,nekliedz utt, bet viņa tik-ēst,ēst,ēst.

Mēnesis tas jau ir ļoti maziņš.
Nu tad tā arī pasaki, ka dari visu pareizi - esi jau iedevusi nepieciešamo daudzumu, nākamreiz dosi tad un tad.

Nostādi vīramāti konkrētu faktu priekšā.

Man nav bijusi tieša saskare ar tik maziem bērniņiem, bet tas ir normāli, ka viņš tā virina mutīti? ..hmmm, laikam jau ir, jo viņš droši vien trennējas vai ko tādu :)
Vīramātei jāpaskaidro, ka mazulis nav badā, jo nekliedz, svars aug normāli u.tml. Nedomāju, ka vesels bērniņš ļaus sevi badā turēt un klusiņām čapstināsies, kamēr kāds uzminēs viņa vajadzību :)

Viņa manliekas nesaprot-jaundzimušā/zīdaiņa apzinātos.neapzinātos refleksus. Man ar grūtībām izdodas ieskaidrot kaut ko viņai,kas rakstīts grāmatās vai ko ārsts teicis-vakar viņa par D3 vitamīnu pukstēja, bet nu ja ārsts izraksta , tad uzskatu,ka jādzer; nesen,kad no viena maisījuma pārgājām uz citu-arī bubināja,ka nevajag mainīt, bet ēst to pašu-bet es negribu,lai bēbis mocās ar aizcietējumiem,vēdersāpēm utt,lai pati pamēģina kā tas ir.
Un nesaprot viņa arī atšķirību starp mātes pienu un maisījumu-es taču nevaru dot maisījumu cik bieži gribu un cik daudz gribu. Nav jau tā kā mātes piens-pēc pieprasījuma.

Drīkst jautāt, kāpēc viņa vispār tik ļoti lien jūsu ģimenes attiecībās?

Tu viņai tiešā veidā arī pasaki to, ko uzraksti te, vai uzklausi un savā nodabā dari pa savam (kas arī ir pareizi)?

Ir tikai pats sākums, jānostāda lietas, atbildības un lēmumu pieņemšana pareizajās vietās. Jo atrāk, jo labāk.
Un ar komunicēšanu - skaidri un nelokāmi!

Jūs kopā dzīvojat?

Es laikam tādai kritizētājai nestāstīti absolūti neko - ne kādus vitamīnus dodu, ne kādas autiņbiksītes lietoju, ne kādu maisījumu bērniņš ēd. Tas vispār nav pieklājīgi - mācīt Tevi kā jauno māmiņu, kā viņai bērniņš jāaudzina. Lai taisa pati savus bērnus un varēs izpausties pēc pilnas programmas! :D

Vīram jau arī tie viņas padomi sāk palikt līdz brošai-nevar neko viņai ieskaidrot-negrib ne dzirdēt ,jo viņa darīja tā un tā,viņas laikā bija tā un šitā un viņa uzskata,ka viņas padomi ir pareizāki par cita padomiem,ieteikumiem.

salome->jo vientuļa: viņas vīrs ar darbiem un pa citu pilsētu,viņam pat noslieces uz kreisiem ceļiem-tagad nezinu;
vecākam dēlam arī sava ģimene;
jaunākais ir "tusētājs";
un tagad vidējais dēls-mēs-nu ir zīdainis un viņa kā korķis pa visām pudelēm bāžas. Ne es saucu, ne gaidu, bet ierodas ciemos,visbiežāk pēkšņi un negaidīti. Un tad parasti man gribas no mājas mukt prom.

Stulbums kaut kāds - traucē tikai dzīvot ar savu viesošanos. Ja nebrīdinot ierodas bieži, tad es laikam ~ uz to laiku, kad parasti mēdz uzrasties ietu garākās pastaigās vai pati pie kāda ciemoties ietu. Pāris reizes aiz durvīm pasēdētu un tad sāktu iepriekš pieteikties un Tev būtu iespēja 50% gadījumu 'atšūties'. Vispār jau, ja pa labam nesaprot - es laikam pateiktu kā ir - ka bērns ir mans un man ir ārsts, kas mani konsultē par bērna audzināšanu un kad padoms būs vajadzīgs, tad tas tiks paprasīts. Lai galīgi neaizvainotu, pateiktu paldies par padomiem, bet norādītu, ka pati jūtu, kas bērnam vajadzīgs u.tml.
Turies! :)

Labāk jau norādi uzreiz skaidri un gaiši viņas iespēju robežas. Ja to nedarīsi laicīgi, vēlāk būs vēl grūtāk.
Un es pievienojos skayas komentāram par to vīramātes biežo ciemos nākšanu.

es ieteiktu tās ciemošanās izmantot atkal savā labā, atnāk viņa ciemos, tieši arī saki, labi ka esi klāt, vai Tu varētu iziet ar bērnu pastaigāties, vai vēl ko citu izdomāt, lai jau vīramātie tiek prieks pieskatīt bērnu, tikmēr Tu sevi vari atpūtināt, atgulties uz stundu, ieiet dušā, vai visu ko sirds kāro. Es domāju, ka reizēm mēs vienkārši nemākam saskatīt labās lietas šajā situācijā.

DIO-ta jau labāk vīra tēvam uzticu paauklēt :D :)

Tev ir jādara tā kā uzskati par pareizu, bet reizēm uz atsevišķām situācijām ir jāraugās vienkāršāk, un īpaši ja Tev ir mēnesi vecs bērniņš, domāju neesi ne kārtīgi izgulējusies, ne paēdusi, ne arī vienmēr vari atļauties ieskriet dušā kad ir vēlme un tad ko labāk darīt? Abām ar vīramāti skatīties uz bērna grimasēm, vai ļaut savai vīrenei pieskatīt bērnu un pašai padarīt pa to laiku ko sirds kāro? Lai vai kāds iznākums, novēlu Tev iecietību un pacietību :)

Nedzīvot kopā ar vīramāti, tā bojājot jūsu attiecības, tai skaitā arī ar vīru.

Pilnīgi piekrītu DIO.
Es savu puiku nekautrējos iedot vīramātei arī uz nedēļas nogali, jo man tomēr ir svarīgi kaut mazliet atpūsties.
Man sākumā bija līdzīgi ar vīramāti. Un tikai tagad, pēc gada, viņa sāk saprast, ka es tomēr kaut ko saprotu no sava bērna audzināšanas. :D Lai gan tāpat šad tad sanāk, ka viņa nepaklausa man un dara pa savam.
Es viņai lēni, bet konkrēti borēju, kāpēc es daru tā un tā, un ka ES esmu māte un savu dēlu pazīstu labāk par visiem. Ļoti bieži viņai arī ir nācies aplauzties, jo izrādās, ka tas kā viņa ir darījusi savā laikā, patiesībā ir nepareizi.
Man bija tieši tas pats par D vitamīnu, viņas komentārs - Mūsu laikos tādus bērniem nedeva. :D
Tur tu neko daudz nepadarīsi, jābūt ļooti pacietīgai.
Kad viņa mēdza man trīs reizes dienā zvanīt, lai pajautātu, ko dara mēnesi vecs bērns, es vēlāk vairs nemaz augšā necēlu. Pateicu vīram, ka man nav jāatskaitās v-mātei par visu, ko daru. Viņš to pateica viņai. Likās mierā. Turklāt viņa gandrīz vienmēr zvanīja tieši tad, kad es guļu kopā ar maziņo. Es zinu, kā tas tracina laukā.